Kolosāla izrāde! Viena no mīļākajām izrādēm vispār (un skatos teātri visā Latvijā jau vismaz 40 gadus). Divas reizes braucu noskatīties Džeinu Eiru- iespaidīgi, izjusti, izcili. Martinsons vislabākais, protams! Un Inga Apine ļoti jauka, pirmo reizi īsti ieraudzījo šo aktrisi! Paldies par patiesu baudījumu!!

Bija kauns skatities. Mums bija lidzi ārzemju latviešu jaunieši. Tie sprieda savā starpā, ka latvieši atļauj arī invalīdiem spēlēt galvenās lomas, ar ko domāja Džeinas atveidotāju,kas klanījăs zostēviņam līdzīgās kustībās visu izrādes laiku. Vecāmamna vēl mašīnā,braucot atpakaĺ uz mājām, drebinājās,atcerēdamās to glaudīšanos scēnu gar brālēnu, kur Džeinas atveidotaja staipïja kaklu nolaistam,nedzïvām rokam karājoties gar ķermeni. Pilnïgi neizturama riebïga sajūta pārņēma. Visa izrāde bez kustības,bez intrigas, bez izteiksmes. Gari viremuļi atstāstījumi monologu veidā. Drūms jsu var būt,bet ne garlaicīgs. Žēl naudas. Citi cēlās izrādes gaitā un gāja laukā. Mēs bijām ar ārzemju radiem satikušies,negribējās šķirties Starpbrīdī dzērām vīnu,lai nebūtu jadusmojas par izšķiesto naudu. Izrāde nav patedzēta parastam cilvēkam.

Paldies par viesizrādi Rīgā! Ļoti patika tērpi, Kārlis Neimanis, Skaidrīte Putniņa un trakā sieva (baismīga un atmiņā paliekoša). Nepatika režisora redzējums. Tomēr izrādi ir vērts redzēt, jo katram par to būs savs viedoklis. Plašāk mans viedoklis blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2017/08/sezonas-sakums-ar-dzeinu-eiru.html

Fantastiska izrāde! Speciāli neskatījos filmu, nelasīju grāmatu, lai noskaidrotu, vai nezinošs skatītājs sapratīs vēstījumu. Saprasts tika viss, sākot ar scenogrāfiju, ko var uztvert gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, beidzot ar pašu tēlu iekšējām izjūtām. Paldies I. Apinei par pārliecinošo spēli, tiesa gan, Rotčestera loma (I. Martinsons) nepārliecināja ne pēc attieksmes, ne vizuālā izskata. Jā, izrādei ir jāseko līdz, to neizpratīs, ja pusi nogulēs, taču tas ir tā vērts! Pārdomu raisoša arī pēc noskatīšanās. Liels paldies visai komandai par darbu - bija tā vērts strādāt, ir tā vērts redzēt.

Brīnišķīga klasika @VDT_LV "Džeina Eira"! Patika un ljoti. Jā, jāieklausās, jāseko līdz, jāizdzīvo līdz, jādomā īdz... Paldies, lieliski!

Atvainojos- nevis Siliņa, bet Inga Apine.

jau par iepriekšējām izrādēm esmu bijusi vīlusies, bet nu šis pārspēj visu.Skolniekam 13 gadi tas vispār nebija saprotams, vīrietis snauda, bet es nožēloju, ka biju viņus uz šo izrādi pielauzusi. Žēl aktieru - Siliņa bija laba, bet Martinsons- nepatika.Nepretendēju uz kritiķes statusu, vienkārši izsaku skatītāja domu - vismaz to , kurus bufetē dzirdēju - nesaprotama , murgaina izrāde. Kāpēc gan Valmieras teātrim nepamēģināt kādu jauku izrādi - kā Igauņu bēres- nu ļoti patika.

Ģeniāli. Vienkārši - ģeniāli. Šī ir augsta līmeņa teātra māksla: aizkustinošais stāsts ir izstāstīts; un izteiksmes līdzekļi, kādi vien iespējami skatuves telpā - trāpa tieši desmitniekā un sirdī. Bravo, Režisor!

Ļoti patika! Sāksim ar to, ka izrāde ir, kā glezna. Vizuāli ļoti spēcīga. Banālais, labi zināmais stāsts tiek no jauna pastāstīts veidā, kādā to var atkal dzirdēt un redzēt. Nezinu, kā jūtas tie, kuri nav grāmatu lasījuši un vairākas filmas redzējuši, bet sižeta zinātājiem - saistoši. Galīgi negribētos atkal skatīties "smuku" Džeinu Eiru, nesajūtot nekā jauna. Jūtams vēl, ka izrāde nav līdz galam iespēlēta... Bet tas jau ar laiku.Man vēl radās sajūta, ka režisors varētu būt iedvesmojies no Nastavševa "Asins kāzām". Var vilkt kaut kādas stilistiskas paralēles. Es saprotu, kāpēc dažam izrāde varētu ļoti patikt, citam ne pavisam. Negaidiet tradicionālo! Man bija ļoti interesanti. Patika arī lēnais ritējums. Vienīgi otrā daļa varēja būt drusciņ citādāka. Visa tā Džeinas dzīve u ar mācītāja ģimeni - varēja būt īsāka un koncentrētāka. Rūtas Dišleres tēls nedaudz par daudz izlec no vienotā. Nedaudz. Līdz galam nepārliecina Džeinas atgriešanās pie Ročestera. Kaut kā pēkšņi. Beigas vispār varēja būt uzsvērtākas, ilgākas, izteiksmīgākas. Kopumā - ir vērts redzēt!

"Džeina Eira" @VDT_LV ir tā izrāde, kuras laikā ļoti aktīvi jādomā līdzi par nozīmēm, kas nav acīmredzamas. Lieliska Džeina un gaismas.

„Džeina Eira” @VDT_LV -piesātināta, lēna izrāde, I.Apine titullomā - vērtīgs tēlojums.

Fantastiska izrāde un apbrīnojama aktieru meistarība, sevi parādot neierastā, bet tik ļoti nepieciešama stila izrādē,Valmieras teātrī! Divi, apbrīna vērti režisori Valmierā- Deičs ar savu pietāti pret klasiku un Suhanovs- ar uzdrīkstēšanos un "ārpus rāmja" pieeju, Latvijas ierūsējušajiem skatītājiem. Izrāde bija labāka par gaidīto un Rūtas klavierspēle un vokāls ļauj gan baudīt J.Nīmaņa burvīgo mūziku, gan apdomāt- tikko notikušo. Visu cieņu Martinsonam un Apinei!!

Diemžēl briesmīgi.Ja režisors vēlas izteikt kaut kādus noteiktus cilvēka psihofiziskus stāvokļus, tad ir jāpiemeklē atbilstošs literārais avots, nevis jācenšas savu ideju kastē ielauzīt ko tādu, kas tur galīgi neder, vai arī tas jādara citādi. Pašlaik tā epileptiķu komanda izskatās nozēlojami un pat smieklīgi. Diemžēl. Martinsons, visticamāk, šo izrādi ar prieku neredzēs repertuārā, un Džeinas tēlotāja, domāju arī nē. Nav labi, nav labi...

kika

Bedzot !!! Beidzot VDT ir atgriezies, lai par tā izādēm runātu, diskutētu un redzētu. Martinsons - nominācija Spēlmaņu naktij ! ja vien Džeina savu kustību tēlu nedaudz atšķaidītu (kas man traucēja esošajā variantā ), es teiktu, ka savdabīgi un ļoti labi.IESAKU !

BRIESMĪGI. Vienīgais izteiksmes līdzeklis - visu tēlu rāpošana pāri kaut kādai neizteiksmīgai melnai čupai nabaga bērnu ieskaitot. Gari, ne visai skaidri un neizteiksmīgi monologi. Nemitīgā galvenās varones galvas raustīšana - nelīdzsvarotas un neveselas personas pazīme? Kāpēc tāda interpretācija? Būtībā harizmātiskais Mr. Ročesters te pēc kaut kāda tirliņa... Visa darbība drūmā pustumsā.

Vēl nebiju redzējusi tik murgainu izrādi. Biju ļoti vīlusies.

Kāpjošs emociju uzjundījums Reiņa Suhanova @VDT_LV meistarīgi uzvestajā #DžeinaEira nepiekāpīgi stiprās meitenes stāstā! Ivo & Inga - bravo!

Paldies par "Džeinas Eiras" skatuves versijas debiju Latvijas teātrī! Sajutu, sadzirdēju, saredzēju (galveno tēlu vilkmē vienam uz otru, skaņās, scenogrāfijā), kā verd dziļākās zemapziņas dzīles. Bravo Ingas Apines spējai gandrīz trīs stundas noturēt skatītāju uzmanību galīgi ne melodramatiskajā atveidojumā! Un cerams, ka Ivo Martinsona presē paustās brīvības alkas nepārvērtīsies bēgšanā no teātra (to nedrīkst pieļaut), bet vēl citos meklējumos uz skatuves.

Stāsts par to, ka tu esi. Esi savādāks. Tev apkārt cilvēki, kas grib katrs ko savu. Tu gribi ko citu. Dzīve ir pārsteigumu pilna. Un beigās- laimīga. Inga- brīnišķīga. Gribējās redzēt citus citādākus kā citās izrādēs.... bet izrāde top un ir ļoti interesanta!!!