www.sunnahmart.com
hollister outlet
hollister uk
louis vuitton handbags
michael kors outlet online
www.spanianytt.no
Valmieras teātris

Oļģerts Kroders

Dzim. 1921-08-09

Režisors dzimis Rīgā, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. 1940. gada septembrī uzsācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet 1941. gada 14. jūnijā nejaušības dēļ kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies Latvijā 1956. gadā, nodarbojies ar teātra kritiku. 1959. gadā sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī - Jāņa Kalniņa opera "Ugunī". Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā.
Valmieras teātra režisors (1964-1974 un kopš 2001). Liepājas teātra režisors (1959- 1964) un galvenais režisors (1974-1989). Nacionālā teātra galvenais režisors (1990-1995).

Krodera mākslā būtiska tēma ir vēršanās pret jebkura veida vardarbību. Iestudējuma centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā. Savos iestudējumos uzsvēris personības garīgās aktivitātes un iekšējās neatkarības nozīmību.

Režisoram raksturīga vienota intuitīvā un analītiskā pieeja aktierdarba problēmām. Cenšoties panākt nepārtrauktas iekšējās darbības procesu un jūtīgas partnerattiecības, tiešāku un skarbāku spēles stilu, izmantojis arī sporta treneru un jogas metodes. Iedibinājis domubiedru teātra modeli; nozīmīgus radošus panākumus guvis kopdarbā ar aktieriem J. Daukstu, L. Dēvicu, A. Dūli, I. Ieviņu, S. Putniņu, R. Rudāku, J. Samauski, J. Zariņu, R. Zēbergu.

Tas, ko daudzi visvairāk apbrīno Kroderā, ir viņa spēja savā būtībā būt tik jaunam, domāt, redzēt, just, saprast. Pulcināt ap sevi jaunus, radošus cilvēkus, un tāpēc viņa radošajā izrādes komandā vienmēr valda tāda brīvība. "Ja ir kaut cik ciešami, es ļauju darīt, ko grib", it kā nevērīgi par saviem komandas biedriem saka Kroders, un tieši tāpēc viņa izrādes ir tik pilnas radošas atraisītības, jo, ļaujot scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, komponistiem piepildīt savu redzējumu, viņš panāk izrādes kopumu. Arī aktieriski. Tieši uzticoties, ieklausoties savos izrādes tapšanas partneros. Valmieras aktieri var būt un ir lepni, ka tieši ar viņiem Kroders saprotas no pusvārda.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2001)

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2007)

Miris 2012. gada 10. oktobrī.

Iestudējumi Valmieras teātrī:

A. Ostrovskis "Līgava bez pūra" (2012)

T. Viljamss "Orfejs pazemē" (2011)

E. Sniedze "Mākoņains, iespējams skaidrosies" (2011)

F. Šillera "Marija Stjuarte" (2010)

A.Kristi "Peļu slazds" (2009)

A.Čehova "Ķiršu dārzs" (2009) - nominācija 2008./2009.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā "Labākais režisors" un "Gada dramatiskā teātra izrāde"

E.Sniedzes "Līdz pavasarim" (2008)

V.Šekspīra "Hamlets" (2008) - nominācija 2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors" un kategorijā "Gada dramatiskā teātra izrāde" 

H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2007) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā  kategorijā „Labākais režisors"

V.Šekspīra „Karalis Līrs" (2006) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

F.Dostojevska „Idiots" (2006) - nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

N.Saimona „Dīvainais pāris" (2005)

H.Ibsena „Heda Gablere" (2005) - nominācija 2004./2005.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (2004)

E.Sniedzes „Tie paši oši" (2003) - nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

A.Čehova „Tēvocis Vaņa" (2003) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

T. Viljamsa "Vasara un dūmi" (2002)

K. Briknera "Sarkangalvīte" (2002) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā izrāde bērniem"

H. Ibsena "Jūns Gabriels Borkmans" (1998)

J.Zeibolta „Mājas naids" (1996)

L. Pirandello "Sešas personas meklē autoru" (1995)

A. Čehova "Trīs māsas" (1974)

V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, dāņu princi" (1972)

R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1970)

Ļ. Tolstoja romāna "Sāpju ceļi" dramatizējums (1970)

Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:

V. S. Moems „Teātris" (2002)

E. Olbija "Trauslais līdzsvars" (2001)

N. Č. Hantera "Mēness ūdeņi" (1999)

J. O'Nīla "Sēras piestāv Elektrai" (1997)

V.Šekspīra „Hamlets" (1997)

F. Garsijas Lorkas "Bernardas Albas māja" (1995)

A. Millera "Salemas raganas" (1995) - 1995./1996.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

H. Ibsena „Meža pīle" (1994)

A.Saulieša „Ķēniņš Zauls" (1992)

Raiņa „Spēlēju dancoju" (1991)

E.Olbija „Lolita" (1990)

Iestudējumi Liepājas teātrī:

A. Čehova „Trīs māsas" (200?)

H. Ibsena „Pērs Gints" (200?)

M. Zīverta "Āksts" (1989)

A. Upīša "Zaļā zeme" (1987)

J. Jurkāna "Kraukļi" (1987)

M. Mičelas "Vējiem līdzi" (1987)

E. Vulfa "Meli" (1987)

A. Čehova "Kaija" (1987)

F. Šillera "Dons Karloss" (1986)

A. Dimā "Kamēliju dāma" (1985)

J. Jaunsudrabiņa "Aija" (1985)

V. Lāča "Zītaru dzimta" (1984)

V. Šekspīra "Hamlets" (1984)

S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1983)

J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts..." (1983)

A. Ostrovska "Līgava bez pūra" (1982)

Aspazijas "Vaidelote" (1981)

Ž. Kokto "Nejaukie vecāki" (1981)

Ļ. Tolstoja "Anna Kareņina" (1981)

V. Šekspīra "Ziemas pasaka" (1980)

T. Viljamsa " Tetovētā roze" (1980)

K. Briknera "Sarkangalvīte un vilks" (1979)

V. Igo "Kastīliešu gods" (1979)

Raiņa "Uguns un nakts" (1977)

F. Dostojevska "Noziegums un sods" (1977)

M. Gorkija "Vasa Žeļeznova" (1977)

F. Šillera "Marija Stjuarte" (1976)

Iestudējumi Teātrī „Kabata":

V.Šekspīra „Ričards III" (1990)

Iestudējumi Latvijas Dailes teātrī:

E. Sniedzes „Kreisais pagrieziens" (2004) - 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums" un nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1998) - 1998./1999. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

Iestudējumi Rīgas Krievu drāmas teātrī:

R.Blaumaņa „Pazudušais dēls" (2000) - nominācija 2000./2001.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

Lomas Jaunā Rīgas teātra izrādēs:

Dons Pablo (A.B. Valjeho "Liesmojošā tumsa", 1995)

Sorins (A. Čehova "Kaija", 1996)

Lomas kino:

Izmeklētājs Andersons ("Paslēpes", 2001)

Fon Mēdems (TV filma „Trīs Kurzemes grācijas!”, 1996)

Virsbīskaps Blankenfelds („Anna”, 1996)

Policijas ārsts (TV seriālā „Lai Jums labi klājas!”, 1994)

Matiss (TV filmā „Kopā ar Pikaso”, 1994)

De Granšāns ("De Granšānu ģimenes noslēpumi", 1992)

Psihiatrs („Zirneklis”, 1992)

Kants ("Kanta kaps", 1991)

Kņazs Frīdrihs fon Lurtaliss („Eiropa dejo valsi”, 1988)

Rainis /balss/ (dok. f. „Nakts domas”, 1988)

Neselrode ("Pēdējais ceļš", 1986)

Šraudenbahs ("Pēdējā reportāža", 1986)

Štilike („Gadsimta kontrakts”, 1985)

Barijs („Slazds”, 1984)

Kapteinis Šneiders („Mans draugs Sokratiņš”, 1984)

Dovels ("Profesora Dovela testaments", 1984)

Skūtgalvis („Lidojums pāri Atlantijas okeānam”, 1983)

Igors Stepaņins („VAI inspektors”, 1982)

Vilks („Pats garākais salmiņš”, 1982)

Meternihs („Nikolo Paganīni”, 1981)

Kņazs Lukšins („Gaidiet „Džonu Graftonu””, 1979)

Vācu ģenerālis („Sevišķu uzdevumu nodaļa”, 1978)

Advokāts invalīds („Dāvanas pa telefonu”, 1977)

Kritiķis („Tavs dēls”, 1978)

Štandartenfīrers Zonntāgs („Osta”, 1975)

Dakteris Zemītis („Motociklistu vasara”, 1973)

Barons Osterss („Atmaskošana”, 1973)

Mācītājs Grass ("Doktora Īvensa klusēšana", 1973)

Deputāts Kļaviņš ("Ceplis", 1972)

Teātra režisors („Kara ceļa mantinieki”, 1972)

Majors Beršs („Risks”, 1971)

Jansons ("24-25 neatgriežas", 1968)

Televīzijas režisors ("Elpojiet dziļi!, 1967)

Balvas un nominācijas:
  • Uzņemts Teātra "Zelta fondā" par sasniegumiem skatuves mākslā (2011)
  • Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2009)
  • LR KM gada balvas kultūrā „Trīs brāļu" balva par mūža ieguldījumu (2007)
  • Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors" par izrādi V.Šekspīrs „Karalis Līrs" (2006)
  • "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā

lv en
© VALMIERAS DRĀMAS TEĀTRIS 2009
Izstrāde Webnet.lv, Dizains 4ID