Māra Ķimele

Dzimusi Rīgā teātra darbinieka un aktiera Viļa Ķimeļa un teātra darbinieces Dagmāras Ķimeles ģimenē. Vectēvs - rakstnieks un žurnālists Jūlijs Lācis, vecāmāte - režisora Anna Lāce. Beigusi Rīgas 45.vsk. (1962), Teātra mākslas institūtu Maskavā (1969). Mācījusies pie psiholoģiskā teātra meistara Anatolija Efrosa. Viena no nedaudzajām sieviešu kārtas pārstāvēm Latvijas režijā. Valmieras Drāmas teātra režisore (1969-1989 un kopš 2001). Strādājusi teātrī „Kabata" (1990 - 1993). Kopš 2002. gada M. Ķimele strādā Jaunajā Rīgas teātrī.

Iestudējusi izrādes arī Pērnavas Drāmas teātrī Igaunijā (1981), Erevānas Jaunatnes teātrī Armēnijā (1983), Amerikas latviešu teātra Ņujorkas ansamblī.

Personība, raksturs, radošais tvēriens un milzīgs darbaspēks ir ļāvis Mārai Ķimelei būt par vienu no tiem Latvijas režisoriem, kas māk darboties ar aktieri, iemācās panākt ansambļa un izrādes vizuālo un skanisko komponentu saskaņu. Turklāt režisores aktīvais dzīves veids, pazīšanās ar māksliniekiem, kas būtiski ietekmējuši Latvijas kultūru, un skaudrais īstenības redzējums ļāvis izrādēs aktīvi reaģēt uz sociālajām un filosofiskajām aktualitātēm, veidojot zināmu laikmeta ainu, jo režisore ir viena no nedaudzajām, kas visu radošo mūžu pievērsusies latviešu oriģināldramaturģijas darbiem, skatuviski izlasot tos ar filosofes, nekļūdīgas ķirurģes vērienu.

Režisores kontā ir vairāk kā piecdesmit izrāžu, kas iestudētas gandrīz visos Latvijas teātros. Būtiskākais režisores darbības posms ir Valmieras Drāmas teātrī pavadītie trīsdesmit gadi, kad, strādājot blakus režisoriem Oļģertam Kroderam, Pēterim Lūcim, Valentīnam Maculēvičam M. Ķimele radīja savu, īpatni sievišķo pasauli, un viņas izrādes daudz liriskāk runāja par personības brīvību, par sievišķā un vīrišķā sadursmi. Tāpēc tik ražīga un gaidīta ir arī ikreizēja režisores iegriešanās Valmieras teātrī, lai atkal kaut ko iestudētu.

Iestudējumi Valmieras teātrī:

R.Blaumaņa "Indrāni" (2008) - IV R.Blaumaņa festivāla galvenā balva "Rūdolfs"  

Raiņa "Krauklītis" (2004) - nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā režisore" un „Labākais latviešu literatūras iestudējums

H.Paukša "Godīgā meitene" (2002) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums" un „Labākā izrāde jauniešiem"

R.Blaumaņa "Pazudušais dēls" (2002) - 2. R.Blaumaņa teātra festivāla galvenā balva (2002); nominācija 2001./2002.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

I.Ābeles "Tumšie brieži" (2001) - 2001./2002.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

A.Čehova „Kaija" (2001)

Pēc E.Šņores „Savējie sapratīs" (2000) - nominācija 1999./2000. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā režisore"

A.Brigaderes „Princese Gundega un karalis Brusubārda" (1989)

L.Stumbres „Nākošpavasar" (1988)

R.Blaumaņa "Ugunī" (1987)

R.Tagores „Čitra" (1986)

J.Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1985)

D.Vasermaņa „Kur dzeguze ligzdu vij" pēc K.Kīzija, "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1984)

L.Stumbres „Jānis" (1984)

P.Kalderona de la Barkas „Dāma - spoks" (1983)

A.Čehova „Tēvocis Vaņa" (1983)

A.Brigaderes „Sprīdītis" (1982)

B.Brehts „Vīrs paliek vīrs" (1980)

Ž.Anuija „Mēdeja" (1975) - izrāde tika spēlēta Valmieras Sīmaņa baznīcā

G.Priedes „Zilā" (1976)

V.S.Moema „Lietus" (1975)

A.Vampilova „Vasaras rītā" (1974)

A.Čehova „Trīs māsas" (1974) - kopdarbā ar O.Kroderu

P.Šefera „Smiekli tumsā" (1973)

Dž.Zamfiresku „Sapņu elks" (1972)

A.Volodina „Pieci vakari" (1971)

N.Gogoļa „Precības" (1970)

V.Rozova „No vakardienas līdz pusdienai" (1969)

Iestudējumi Jaunajā Rīgas teātrī:

I. Turgeņeva „Mēnesis uz laukiem" (2004) - 2004./2005 .gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

A.Strindberga „Jūlijas jaunkundze" (2003) - nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā režisore"

H.Ibsena "Nora" (2002)

P.Nikolsa „Kaislību spēle" (1994)

Pēc Bībeles sižeta „Rutes grāmata" (1994) - Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā izrāde" (1995)

V.Šekspīra „Karalis Līrs" (1994)

G.Priedes „Pārventas hetēra" (1993)

Iestudējums teātrī „Kabata":

V.Šekspīra „Otello" (1991)

Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:

A.Brigaderes „Maija un Paija" (2001)

V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī" (1999)

J.Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi" (1996)

Iestudējums Latvijas Dailes teātrī:

H.Ibsena „Rosmersholma" (1992)

Iestudējums Rīgas Krievu drāmas teātrī:

Ņ.Berberovas „Mazā meitenīte" (1997)

Iestudējums Latvijas Nacionālajā operā:

Dž.Verdi „Aīda" (1998)

Balvas:

• IV Rūdolfa Blaumaņa festivāla galvenā balva "Rūdolfs" par izrādi "Indrāni" (2008) 
• 2001./2002. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā režisore"
• 2001./2002. gada sezonas VDT balva par labāko režiju (par izrādēm „Kaija", „Tumšie brieži", „Pazudušais dēls")