Felikss Deičs

      Režisors dzimis Rostovā pie Donas medicīnas darbinieku ģimenē, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas un mehanizācijas fakultāti (1962), mācījies Rīgas Krievu drāmas teātra studijā (1964), taču lielākoties viņa artistiskā izglītība saistās ar praksē iegūto pieredzi, strādājot Jaunatnes teātra krievu trupā par aktieri (no 1964-1992). Daudzus gadus nostrādājis kopā par režisora Ādolfa Šapiro asistentu. Kopš 1977. gada F. Deičs pievērsies patstāvīgai režijai, un turpmākie viņa skatuves gadi veltīti tieši režisora darbam. Kopā iestudētas vairāk nekā pussimt izrādes, un droši iezīmēta repertuāra izvēles līnija - lielākoties strādājot ar augstvērtīgu krievu un skandināvu klasiku, par virsotnēm tajās atzīstot smalkas psiholoģijas studijas paģērošus darbus - A. Čehova skumjās komēdijas, H. Ibsena pagātnes noslēpumu drāmas, arī R. Blaumaņa dzīves skati. Mākslinieku raksturo augsta inteliģence un labestība, kas veicina uzticēšanos režisora iecerēm, un, iespējams, tieši šīs īpašības ļauj ar panākumiem režisoram iestudēt naivi labsirdīgas, neuzmācīgi audzinošas bērnu izrādes.

      Valmieras teātra režisors (kopš 1992). Par izrādēm VDT vairākkārtīgi nominēts un kļuvis par Latvijas Teātra sezonas labāko režisoru. Par būtisku zīmi režisora un Valmieras teātra biogrāfijā kļūst 1997. gadā iestudētā Antona Čehova drāma "Ivanovs", kas atnesa 1997. gada Latvijas labākā režisora, labākās izrādes, bet četriem, izrādē spēlējošiem aktieriem, gada labāko nosaukumus, izrāde ieguva arī Kultūras ministrijas prēmiju kā gada notikums. Šis iestudējums pierādīja nopietnas klasiskas lugas, smalkas psiholoģiskas režijas, dziļu, jūtīgu aktierdarbu pastāvēšanas iespējas, izrāde lauza stereotipus par publikas pieprasījumu pēc izklaides materiāla un uz ilgiem gadiem kļuva par Valmieras teātra hītu.
     F. Deičs, būdams sveštautietis, kas visu mūžu pavadījis Latvijā, iemācījies valodu, apguvis kultūru, ir saglabājis zināmu māksliniecisku brīvību, kas ļauj arī iestudēšanas tradīcijas ieguvušas lugas aplūkot no cita skata punkta, nerēķinoties ar priekšstatiem, kas, iespējams, ierobežo iztēli, un līdz ar to viņa izvēlēto lugu interpretācijās ieskanas līdz tam nemanītas tēmas.

   Savukārt, režisora pedagoģiskais talants ir atmodinājis un uzmodinājis daudzus šai teātrī mītošos, un daudzi viņam ir pateicīgi, viņa ētiskie ideāli ir pamudinājuši viņa mēģinājumus salīdzināt ar gājienu uz baznīcu.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003).

Iestudējumi VDT:

R.Blaumaņa "No saldenās pudeles" (2010)

M.Zīverta "Klauns Fiasko" (2009)

E.Skriba, E.Leguvē "Kas patīk dāmām" (2008)

A.Ostrovska "Mežs" (2008)

B.Bjernsona "Bankrots" (2007)

A.Čehova „Trīs māsas. Versija" (2007)

A.Ostrovska „Bez vainas vainīgie" (2006) - nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

Marka Tvena "Toms Sojers" (2005)

V.Šekspīra "Vindzorieši" (2005)

R.Blaumaņa "Aizbirušais avots" (2004) - 3. R.Blaumaņa teātra festivāla galvenā balva (2005)

H.Ibsena „Jūras meita" (2004)

L.Stumbres „Letiņi" (2003) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

R.Mežavilkas "Stiprs ziemeļrietumu vējš" (2002)

R.Blaumaņa „Potivāra nams" (2002) - nominācija2001./2002.gada sezonas Latvijas teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

R.Blaumaņa „Baltais" (2001)

H.Ibsena  "Spoki" (1999) - nominācija 1999./2000.gada sezonas Latvijas teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

M.Zīverta „Minhauzena precības" (1998)

V.Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ" (1998)

A.Čehova „Ivanovs" (1997) - 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā izrāde" un „Labākais režisors"

R.Blaumaņa "Trīnes grēki" (1997) - 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

R.Blaumaņa "Ļaunais gars" (1996) -1995./1996.gada sezonas Latvijas teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"; 1. R.Blaumaņa teātra festivāla galvenā balva (1999)

Ļ.Tolstoja „Anna Kareņina" (1996)

Ņ.Kasianas "Ninigra un Aligru" (1995) - 1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā izrāde bērniem"

E.De Filipo „Filumena Marturano" (1995)

G.Hauptmaņa „Vientuļie" (1995)

H.Ibsena "Leļļu nams" (1994)

G.Priedes „Jāņu nakti negulēju" (1992)

B.Lavreņova „Četrdesmit pirmais" (1977)

J.Druces „Vissvētākā" (1976)

Iestudējumi Jaunatnes teātrī:

M.Bulgakova „Puškina pēdējās dienas" (1992)

L.Petruševskas „Andante tumšā istabā" (1991)

L.Petruševskas „Dzīvas ainas ar mīlestību" (1990)

B.Sabata „Zēnu atvasara" (1986)

M.Tvena „Toms Sojers" (1985)

D.Solomona „Diogens - suns" (1983)

L.Petruševskas „Mīlestība" (1981)

N.Gogoļa „Ārprātīgā piezīmes" (1979)

L.Ģurko „Elektra - mana mīla" (1978)

J.Švarca „Pelnrušķīte" (1978)

Iestudējumi Liepājas teātrī:

V.Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ" (1994)

A.B. Vajeho „Šodien ir svētki" (1993)

Iestudējums teātrī „Kabata":

L.Stumbres „Kuģītis miglā" (1992)

Iestudējums Rīgas Krievu drāmas teātrī:

A.Gaļina „Sirēna un Viktorija" (1999)

Lomas VDT:

Arkādijs (O.Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) - nominācija 2009/2010. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Gada aktrieris otrā plāna lomā”

Lomas Jaunatnes teātrī:

Serbrajokvs (A.Čehova „Mežainis", 1982)

Muratovs (B. Okudžavas „Merci jeb Šipova piedzīvojumi, 1977)

Lorenco (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta", 1977)

Runcis Bazilio (A.Tolstoja „Buratino piedzīvojumi Muļķu zemē", 1975)

Pantalone (K.Goci „Zaļais putniņš", 1971)

Balvas:

• 1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais režisors" (par izrādēm „Ivanovs" Un „Trīnes grēki")
• Eduarda Smiļģa balva (1996).