Valmieras teātrī tuvojas pirmizrāde Ingmara Bergmaņa "Marionetēm"
7. decembrī Mazajā zālē notiks pirmizrāde "Marionetēm"- jaunā režisora Viestura Meikšāna otrajam iestudējumam Valmieras teātrī. Uzveduma pamatā ir pasaulslavenā zviedru režisora un literāta Ingmara Bergmaņa scenārijs 1980. gadā tapušajai kinofilmai "No marionešu dzīves".
Topošajam iestudējumam ir zināma līdzība ar Viestura Meikšāna iepriekšējo izrādi, Vasilija Sigareva "Fantomsāpēm", jo visnotaļ smagos psiholoģiskos pārbaudījumus, kas izturami varoņiem, - līdz pat slepkavībai un ieslodzīšanai trakonamā - režisors atrisina vieglā un nepiespiestā formā. Sižeta galvenā līnija ir precēta pāra, Petera (Imants Strads) un Katrīnas (Māra Mennika vai Inga Siliņa) Ēgermaņu sarežģītās attiecības. Viņu izturēšanos citādi kā par destrukciju nosaukt būtu grūti, bet tikpat liela kā tieksme ārdīt un sāpināt vienam otru, ir viņu abpusējā vēlēšanās patiešām būt kopā. Izrādes mērķis ir atklāt cilvēka iekšējo konfliktu iemeslus: kā mūsdienīgi intelektuāli cilvēki, ar kuriem skatītājs var viegli identificēties, cenšas atrast risinājumu iekšējām pretrunām.
Kopā ar Viesturu Meikšānu strādā jaunais, bet jau starptautisku atzinību ieguvušais scenogrāfs Reinis Suhanovs. Scenogrāfijas koncepcija ir ietverta Ingmāram Bergmanam tuvā pretstatu spēlē - čuksti un kliedziens, kas ietver tuvplāna un metafiziskā plašuma dimensijas. Izrādes vide akcentē aktierspēli un tajā pašā laikā rada it kā noslēgtu un nenosakāmu telpu bez logiem un durvīm. Izrādei kostīmus veido mākslinieces Ieva Veita un Rūta Briede.
Lomās - aktieri Ilze Pukinska (Kordēlija Ēgermane), Ilze Lieckalniņa (Katrīna Krafta), Januss Johansons (Tims), Inese Ramute (profesore Jensena), Mārtiņš Liepa (inspektors Šigenbaums), Madars Zvagulis (Marko Ēgermans).
Ingmars Bergmanis (1918 - 2007) ir iestudējis 170 izrādes, uzņēmis 62 filmas, daudzām no tām pats arī rakstījis scenāriju. Kā apgalvo Bergmaņa daiļrades pētnieki, visu viņa filmu, scenāriju un izrāžu pamatā ir vieni un tie paši jautājumi: Kas ir Dievs, kas ir mīlestība, kas ir cilvēks pats, vai vientulība nozīmē būt vienam. Šie jautājumi māksliniekam nākuši līdzi no bērnības un ģimenes - diezgan saltas sabiedrības šūniņas, kurā disciplīnas un sodu bijis vairāk nekā mīlestības. Mazais Ingmars atrada izeju iztēlē un teātrī. Jau desmit gadu vecumā viņš iestudēja izrādes pats savā leļļu teātrī. Pabeidzis studijas Stokholmas universitātē, viņš rakstīja lugas un stāstus, bet drīz vien pievērsās režijai un 26 gadu vecumā kļuva par Helsingborgas teātra vadītāju. Vēlāk viņš strādāja arī Stokholmas Karaliskajā teātrī, taču pasaules slavu viņam atnesa kino. Filmas "Zemeņu lauks", "Septītais zīmogs", "Persona", "Laulības dzīves ainas", "Fanija un Aleksandrs" ir pasaules kinematogrāfijas zelta fonds.
Scenāriju filmai "No marionešu dzīves" Bergmanis sarakstīja un filmu uzņēma Vācijā, kur bija devies pēc tam, kad Zviedrijas varas iestādes viņu nepamatoti apsūdzēja par nodokļu nemaksāšanu. Aizvainojumu Bergmanis pārvarēja tikai pēc astoņiem gadiem un atgriezās Zviedrijā tikai vairākkārt aicināts.
I. Bergmaņa dzīves pēdējie gadi pagāja Faro salā, lielākoties lasot vai runājot ar draugiem pa telefonu. Ingmars Bergmanis miris savās mājās 2007. gada 30. jūlijā
89 gadu vecumā, un pēc paša vēlēšanās apglabāts Faro kapsētā.
Literārās daļas vadītāja Edīte Tišheizere
VDT Mārketinga daļa, tālr. 6 4223986
Foto: Matīss Markovskis
