Latviešu biedrības namā notiks Pētera Lūča 100. jubilejai veltīts pasākums

Šī gada 4. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notiks leģendārā latviešu Zvejnieka dēla atveidotāja un ilggadējā Valmieras teātra režisora Pētera Lūča 100 gadu jubilejai veltīts pasākums „Es dzīvošu caur to labu...". 
     Valmieras drāmas teātris sadarbībā ar Latviešu biedrības namu rīko P. Lūča atceres pasākumu. Vakaru vadīs teātra zinātnieks Viktors Hausmanis. Dziesmas no izrādēm, atmiņas un ar P. Lūča darbu un dzīvi saistītos notikumus atcerēsies aktieri - Baiba Valante, Roberts Zēbergs, Tālivaldis Lasmanis, Regīna Devīte, Ausma Dūle, Venta Vecumniece un daudzi citi ar P. Lūča dzīvi saistīti cilvēki.
     Būs skatāmi videofragmenti no P. Lūča Valmieras izrādēm -„Rīga", „Meldermeitiņa". Pēteris Lūcis bijis gan Matiass Klauzens („Pirms saules rieta"), gan Indrānu tēvs („Indrāni") - lomās, kur neizbēgami satiekas divas pasaules - pragmatiskā un poētiski ētiskā, lomās, kas gluži tāpat kā Oskars Kļava filmā „Zvejnieka dēls" kļuva par viņa likteni. Atceres pasākumā tiks demonstrēti kadri no minētās filmas un izrādēm. Fragmentu no H. Vuolijoki lugas „Akmens ligzda" (kas nesen O. Krodera režijā Valmierā tapusi par godu P. Lūča jubilejai) spēlēs Ligita Dēvica un Māra Mennika, 2007. gada iestudējuma Niskavuori saimniece un jaunā skolotāja.
     4. jūnijā pirms atceres pasākuma Valmieras teātra pārstāvji noliks jubilejas sveiciena ziedus pie Pētera Lūča kapa Rīgā, Lielajos Meža kapos.

     Pēteris Lūcis (1907. gada 28. jūnijā Jelgavas apriņķī - 1991. gada 22. jūlijā Valmierā). Vēlākais Valmieras teātra galvenais režisors (1957-1991) slavens kļūst, nospēlējot Oskara Kļavas lomu pirmajā populārajā latviešu pilnmetrāžas skaņu spēlfilmā „Zvejnieka dēls" (1939). Pirms tam viņš beidza Latvju Dramatiskos kursus (1931). Astoņus gadus Pēteris Lūcis darbojās Zemnieku Drāmas teātrī (1930-38), tur arī pirmoreiz radīja Oskara Kļavas tēlu (1934. gadā), un šī loma kļuva par pagrieziena punktu viņa biogrāfijā. Viņa attēlotā varoņa godprātības, patiesīguma un vienkāršības dēļ vīrišķīgi kautrais zvejnieks reizē ar aktieri kļuva par elku lielai sabiedrības daļai. P. Lūcis viesojies un spēlējis Dailes teātrī (no 1940. gada), režisējis Valmieras teātrī (pirmoreiz no 1943. gada), strādājis Jelgavas drāmas teātrī (no 1945. gada). Atturība emocionālajās izteiksmēs, iedziļināšanās tēlu psiholoģiskajā motivācijā, muzikālo akcentu izmantojums jau tad iezīmējās aktiera Pētera Lūča režijas rokrakstā. Pēc Jelgavas teātra likvidācijas (1953), Pēteris Lūcis ieradās Valmierā, un tieši šis teātris kļuva par viņa mājām.
     Pēteris Lūcis, strādājot blakus jaunajiem režisoriem, uzticīgi pildīja savu dzīves moto, kopjot latviskumu un ētiskumu, un iestudēja latviešu autoru darbus, ko brīvdabas estrādēs izrādīja visā Latvijā. P. Lūci saistīja arī ziemeļnieku spēcīgie raksturi un zemes mīlestība. Un uz Valmieras teātra skatuves Pētera Lūča režijā tapa un skatītāju mīlēts skaistu mūžu piedzīvoja viss somu slavenākās dramaturģes Hellas Vuolijoki Niskavuori dzimtas 5 drāmu cikls (no 1958-1974), kuras vienu lugu „Akmens ligzda" tagad iestudējis O. Kroders.
     Pētera Lūča aicināti Valmierā strādāja un strādā daudzi aktieri, kurus viņš noskatīja un „atņēma" amatieru teātriem, Pētera Lūča principi Valmieras teātrī dzīvo joprojām, jo ik pa laikam iestājas periods, kad labdabīga iecietība dzīvē kļūst par noteicošo arī mākslā.