TRĪS MĀSAS. VERSIJA
TRĪS MĀSAS. VERSIJA
Scenogrāfs - Ivars Noviks
Kostīmu māksliniece - Ieva Kundziņa
Lomās - Ieva Puķe, Elīna Vāne, Māra Mennika, Imants Strads, Ilze Pukinska, Ruta Birgere, Madars Zvagulis, Aigars Vilims, Ivo Martinsons, Mārtiņš Liepa, Rihards Rudāks, Paulis Nimrods.
Krievu rakstnieka Antona Čehova „Trīs māsas" (1901), ko pats autors nodēvējis par drāmu četros cēlienos, pieder t. s. „lielajām" (vairākcēlienu) viņa lugām. Pie tām parasti tiek minētas arī „Ivanovs", „Kaija", „Tēvocis Vaņa" un „Ķiršu dārzs".
Feliksa Deiča „Trīs māsas. Versija" ir otrā šīs A. Čehova lugas interpretācija Valmieras teātrī. 1974. gadā Oļģerts Kroders kopā ar Māru Ķimeli šeit iestudēja savā mūžā pirmo A. Čehovu, kas bija tieši „Trīs māsas". Izrāde kļuva par vienu no mākslinieciski pārliecinošākajiem iestudējumiem visas republikas mērogā, par pirmo jauno laiku Čehovu Latvijā. 1997. gadā Felikss Deičs Valmieras teātrī uzveda „Ivanovu" un 2002. gadā Rīgas Krievu drāmas teātrī - „Ķiršu dārzu".
Antona Čehova lugu īpatnība ir tā, ka tajās ievītais traģisms ieguvis ikdienišķu raksturu - cilvēki ārēji it kā neko nedara, sarunājas, lai gan bieži cits citā neieklausās, satiekas, izšķiras, ietur maltīti, padzer tēju, bet tikmēr viņu dzīve aizbrauc ar pēdējo vilcienu. Trīs māsas, nelaiķa ģenerāļa Prozorova meitas - Olga, Maša, Irina - un viņu brālis Andrejs jau vienpadsmit gadus dzīvo nelielā Krievijas provinces pilsētiņā, taču neprātīgi ilgojas pēc pārmaiņām, pēc plašuma, ar neremdināmu nostalģiju atceroties savu dzimto Maskavu. Nepārtraukti gaisā virmo sapņi un cerības atkal atgriezties īstajās mājās, bet, diemžēl, tās izrādās vien ilūzijas. Kādu brīdi pelēcīgā ikdiena, šķiet, tomēr iegūst krāsas, jo provincē ierodas karavīru garnizons, ģenerāļa kādreizējie biedri, atgādinot laikus, kad visi vēl jutās laimīgi. Pa vidu visam paspēj piedzimt kaislīga mīlestība, taču arī tai nav lemts kvēlot mūžīgi, - tāpat kā kareivju pulkam lemts doties prom, caur marša skaņām atbalsojot dzīves aizslīdošo laimi.
Pirmizrāde 2007. gada 19. janvārī
Izrāde nominēta Latvijas Teātra gada balvai 2006./2007.gada sezonā kategorijās "Gada aktieru ansamblis", "Gada kostīmu mākslinieks"
| Pielikums | Izmērs | |
|---|---|---|
| henrieta 3masas.doc | 30.5 KB | |
| 3masas radzobe.doc | 41.5 KB | |
| 3masas busevica.doc | 34 KB | |
| 3masas atis.doc | 27 KB | |
| 3masas aboli.doc | 41.5 KB |




Pievienot jaunu komentāru
Izrāde ir lieliska!!! Sen nebija bijusi iespēja vērot aktierspēli, kas tik ļoti aizrautu ar savu dvēseliskumu, sirsnību un vienotību. Ar aizrautību līdzi jutu varoņiem no pirmās līdz pēdējai izrādes minūtei. Daudz prieka, pat pārsteidzoši daudz naivas ticības, izrādes sākumā un bezcerības, paļaušanās uz likteni izrādes beigās. Piemērotāku vietu kā Apaļā zāle nevaru iedomāties- tas palīdzēja būt starp aktieriem un just viņu pārdzīvojumus. Un sajust marinētas siļķes šķēlītes uz galda smaržu;))) Īpaši gribētu izcelt Paula Nimroda un Rutas Birgeres tēlojumu! Lai arī Paulim nebija veltīti daudz iznācieni, tomēr loma tika lieliski nospēlēta. Katru reizi viņa iznācieni, drīzāk gan izskrējieni,;) ienesa izrādei jaunu, tā teikt, dvesmu;))) Viņa atveidotais tēls lika smaidīt, pirms pats Paulis vēl bija sācis runāt;) Vēlu daudz veikmes Paulim turpmāk! Piebiedrojos šajā mājaslapā jau veiktajiem komentāriem attiecībā uz to, ka VDT skatītājiem jādod iespēja vērot Pauļa aktierspēli aizvien vairāk un biežāk!!! P.S. Patīkami pārsteigta biju par VDT kafejnīcu ar patīkamu interjeru, laipnu apkalpojošo personālu un garšīgu ēdienu. Paldies VDT par jauki kopīgi pavadītu svētdienas vakaru!!!
Jāpiekrīt Drosmim. Mani arī nupat patīkami pārsteidzis P.Nimroda sniegums šajā izrādē, ko, lai gan esmu samērā regulāra vdt apmeklētāja, nebija līdz šim bijusi iespēja novērtēt. Paldies arī pārējiem aktieriem :))
Izrāde lieliska, un vispār jau viss patīk. Bet Drosmim nav skaidrības par vienu lietu - kāpēc Paulis Nimrods tiek TIK MAZ nodarbināts? Feroponts ir patiešām aizkustinošs, bet Mirandolīnā... ē, mmm, nu... tur tā kā īsti nav, kur izpausties... Bet citur? kāpēc šis, šķiet, tik interesantais aktieris nav redzams nevienā citā izrādē?
Tik samocītu un vecmodīgu izrādi sen nebiju redzējusi! Protams, atmiņā pirms 2 mēnešiem redzētā Fomenko izrāde. Sižeta pārcelšana uz padomju laikiem ir tik pretrunā ar to, ka tais laikos sabiedrības intereses likās esam pāri visam, un pat doma par triju māsu problēmām provinces pilsētiņā šķiet muļķīga. Čehova atmosfēru vispār nav iespējams iemitināt citos laikos, jo zūd loģika, pazūd tās pārlaicīgās skumjas un nolemtības plīvurs...Kāpēc tik samākslotas intonācijas, šleifītē savilktas lūpiņas, raksturiņi tadi taisnvirziena. Vispār izrādes pēcgaršas nebija nekādas :(
Tā kā esmu rīdziniece, man ir liels prieks par viesizrādēm Rīgā! Valmierieši spēlē no sirds, pamatīgi un trāpa skatītājam tieši desmitniekā! Vakar biju uz Trīs māsām... ģeniāli aktierdarbi, saspēle, scenogrāfija! Mani paņēma tas siltums, dzidrums aktieru acīs, tas, ka aktieri iet līdz galam sevi nežēlojot! Sajutos kā ainā, kur tika dzerta tēja... sasildīja tā manu dvēseli! Kaut kā tāda man pietrūkst Rīgas teātros... Paldies Valmieras teātra kolektīvam!!! Veiksmi un izturību E. Sniedzei turpmākajā darbā! P.S. I. Puķe, E. Vāne un M.Mennika patiešām darbojas kā tāda mafijas komanda! Baigais prieks par aktrisēm!
Superīga izrāde, tiešām ļoti patika , visi aktieri bij ļoti , ļoti labi, bet ieraugot puisi ar apsaitēto galvu uzreiz bija jāsmaida .Milzīgs paldies visiem aktieriem , izbaudiet atvaļinājumu un uzkrājiet spēkus jaunajai sezonai.
Nesen noskatījos izrādi. Neslēpšu - pirmajā cēlienā ļoooti vīlos režisora darbā. Aktierspēle gan ideāla. Bet mana vilšanās bija īslaicīga - otrais cēliens to pilnībā atsvēra. Aizkustinoša un pārdomām pilna izrāde. Paldies par sniegumu!!!
lai gan arī JRT 'Trīs māsu' iestudējums ir ļoti labs, šis man patika daudz labāk. kkā dziļāk paķēra. arī aktieri likās lomām piemērotāki nekā JRT. un scenogrāfija ar.
Izrāde paceļ un iznīcina... smiekli ,asaras... sāpīgi, ļoti sāpīgi... gribas būt starp aktieriem un viņiem palīdzēt... tik īsti!!!
Kādas muļķības! Ja izrāde dod īpašu pārdzīvojumu, īpašas sajūtas, tad, protams, ka uz to gribas iet atkārtoti. Otrs iemesls ir arī salīdzināt izrādi dažādos tās attīstības posmos. Trešais - paskatīties uz atšķirīgām interpretācijām, ja izrādē vienu lomu tēlo divi aktieri. Ja teātrī skatās tikai pliko sižetu un neko vairāk, tikai tad otrreizēja skatīšanās var šķist dīvaina.
zita @ 10.04.2007. 19:40 Nu, nezinu gan nevienu, kas ietu otrreiz uz redzeetu izraadi! Es zinu vinu cilveku, kas izrade Uguns un nakts esot bijis 13 reizes!
Par grāmatām un kino piekrītu, taču par teātra izrāžu iepriekšparedzamību gan īsti nepiekrītu, jo nekad, pilnīgi nekad, kaut divus vakarus pēc kārtas spēlēta viena un tā pati izrāde nebūs vienāda (protams, ja neņem tik ļoti vērā sižetu kā tādu), jo tā ir dzīva māksla, kas tiek rādīta uz vietas, šeit un tagad!
Nu, es nekad otreiz neko neskatos, ne kino, ne teaatri, ne graamatas paarlasu. Tas nav interesanti, viss ieprieksparedzams...
Tiešām, Zita?! Cik dzirdēts, tad pēdējā laikā ļoti daudzi, arī ar teātri ikdienā tiešā veidā nesaistīti cilvēki iet uz vienām un tām pašām izrādēm vēlreiz...lai gan, saprotams, ka šajā atkārtotajā iešanā vai neiešanā daudz ko nosaka finanses, un tur nu neko nevar nevienam pārmest.
Nu, nezinu gan nevienu, kas ietu otrreiz uz redzeetu izraadi!
to ledene >>> sen jau tie laiki pagājuši, kad aktierim bija obligāti jāstāv ar seju pret publiku!:))) Un tā kā Apaļās zāles uzbūves specifikas dēļ aktieriem nu nekādi nav iespējams pagriezties pret visiem skatītājiem vienlaikus, tad vnk vajag atcerēties, ka arī dzīvē reti kurš ar kādu sarunājas, vienmēr raugoties tikai aci pret aci.:) Svarīgi reizēm ir arī dzirdēt un just (tas vsp pats svarīgākais), ne tikai redzēt. Tur jau ar savs āķis vsp ir, ka, ja kko neizdodas ieraudzīt, notvert, saprast ar pirmo reizi, tad tas ir pamudinājums atnākt uz izrādi vismaz vēl vienu reizi.:)
Brīnišķīgi!Kārtējo reizi ilgi nevarēju aizmigt.Man gan šķiet,ka mazajai zālei ir īpašs šarms.Var just ne tikai tikko vārītu kartupeļu un sīpolu smaržu,bet arī ilgas un nolemtību aktieru acīs.Viss ir tik īsti!Šo izrādi noteikti gribētu noskatīties vēl kādreiz.Paldies!
Tas tiešām ir teātris, nevis kkaads ļiru-ļeru! Patika ļoti, garlaicīgi ne brīdi. Bet... tā mazā zāle un neērtie, cietie krēsli. Un tas, ka aktieri pret kādu vietu vienmēr ir no mugurpuses. Kur tad paliek - negrieziet skatītājiem muguru? Ja viena puse redz Vānes emocijas, tad otra - Vilima, bet trešā - neko.
PALDIES Mārtiņam, kurš apklusināja tās sievietes, kas izrādes laikā sarunājās.
Es gan esmu vīlusies. Pirmkārt,par versiju,jo tā filozofēšana galīgi nepiestāvēja padomju laikiem. Otrkārt,scenogrāfija-tiek spīdzināti gan aktieri,kuriem jāspaidās pa mazu putekļainu laukumiņu, gan skatītājiem ļoti neērti. Es ilgojos pēc lielās zāles! Ja emocijas un jūtas uz skatuves būs,tās varēs sajust pat lielās zāles pēdējā rindā. Šajā izrādē,2.aprīlī,arī tuvplāns nepārliecināja par jūtām starp varoņiem. Daži aktieri,protams, darbu darīja pēc labākās sirdsapziņas. Lai turpmāk veicas!
Burvīga izrāde - "Trīs māsas"! Nemaz nerunājot par galveno lomu tēlotājām! Arī Ilze Pukinska lieliska savā llomā un neaizmirstams ir Rutas Birgeres nozīmīgais "Mh...mh...". Mēs mīlam Valmieras teātri!
Pirmās pavasara dienas vakarā noskatījāmies izrādi ,,Trīs māsas". Patika. Cik aktuāls joprojām ir ČEHOVS!Kas ir laime? Vai vispār cilvēks var būt laimīgs?Kās būs pēc mums? Cilvēku savstarpējās attiecības, sapņi....... Par Valmieras teātra aktieru veikumu atkal var priecāties. Sveicu teātra kolektīvu Starptautiskajā teātra dienā! Lai radošas veiksmes pavada arī turpmāk!
Paldies Ilzei Pukinskai par izteiksmīgi dusmīgo skatienu - tur viss bija skaidrs. Žēl tikai, ka to neredzēja aizmugurē sēdošie. Atkal un atkal priecājos par Elīnas Vānes tēlojumu. Paldies!
Izrāde nudien veiksmīga, sen nebijis baudījums. ja arī daži režijas elementi apšaubāmi (īpaši noslēguma daļa likās sasteigta), ja arī lielformāta izrādei (arī saturiski!) Apaļās zāles tuvplāns reizēm drīzāk raucēja nekā radīja papildu personiskumu un emocijas, kopumā tomēr ļoti jāuzteic, ka luga nav sabojāta ar kādiem nepamatotiem "jauninājumiem". Īsts čehovs. No aktieriem īpaši pozitīvi pārsteidza Vilims!
...un vēl, runājot par aktierspēli, fantastiska iespēja, esot tik tuvu aktieriem spēles laukumā, vērot katru mazāko niansi, vaibstus, emocijas utt. viņu sejās, būt lieciniekiem tam, kā aktieru atveidoto cilvēku smaidīgās, sākotnēji cerību pilnās acis pamazām pieriešas ar asarainu mirdzumu (te es domāju galvenokārt 3 māsas, jo īpaši Māru Menniku!), kā lūpu kaktiņi nošķiebjas uz leju vai arī sastingst taisnā līnijā, un sejās vienlaikus ienāk izmisums un vienaldzība pret apkārt notiekošo, ķermenis ilgstoši paliek nekustīgā stāvoklī. Ļoti emocionāla, nepārtraukti "uzvilkta" ir visa izrāde, bet visaizkustinošākā ir aina, kur Elīnas Vānes Maša pa galvu pa kaklu (burtiskā nozīmē) jūtu uzplūdā gandrīz pielīp (pārnestā nozīmē:D) Aigara Vilima Veršiņinam, jo 'tagad, pēdējo reizi, vai nekad vairs' neredzēt viņu! Nu jā, emociju šeit pietiek ko sasmelties ilgākam laikam, tā ka kkad noteikti būs jānoskatās šī izrāde jau trešo reizi!:) Bet tiem, kas vēl nav paspējuši noskatīties, iesaku nelaist garām šādu iespēju pašiem izdzīvot līdzi uz skatuves notiekošo!:) P.S. ...ar izrādi "sadraudzēties" iespējams jau tad, kad tā nemaz vēl nav sākusies, jo skatītājiem atļauts pārvietoties pa pašu spēles laukumu un sajust, kā zem kājām gurkst ēveļskaidas, pa kurām izrādes laikā staigā aktieri.
15. februāra izrādi bija bauda skatīties ne vien aktierspēles ziņā, bet arī tādēļ, ka vienā brīdī gadījās viens visai kutelīgs moments (nezinātājiem, kas notiks tālāk, tas tāds neliktos:)), proti, Madars, strauji skrienot gar krāsni, nejauši aizķēra un nogāza tur nolikto dakšiņu, bet pēc neilga laiciņa Ivo, noteikti ievērodams, ka tā tika nomesta zemē, neuzkrītoši nolika to vietā. Tā vien liktos, kas tur?! - tāds nieks kā parasta dakšiņa, bet, ja tās nebūtu vecajā vietā, tad Ilzei Pukinskai varbūt nāktos improvizēt ainā, kur viņas Nataša saceļ brēku par to, kurš šo dakšiņu nolicis uz krāsns (protams, ka vainīga pati brēkas cēlāja!:D).
...un kāds, Tavuprāt, ir Čehova gars?
Aktieru darbs tiešām ir labs, bet režijas koncepcija ir dīvaina un Čehova garam neatbilstoša. Pirmā vilšanās pēdējo divu sezonu laikā :(
Valmierā atkal, kārtējo reizi, kā vienmēr - brīnišķīga izrāde! Izcils aktieru sniegums! Man prieks un liels lepnums, ka mums Valmierā ir tik brīnišķīgi, vienreizēji, profesionāli aktieri!!!! Lai Jums veicas!
Cien.Evita Sniedze! Es vēlos Jums pateikties par 2006.g.izrādēm,sevišķi par ,,Karali Līru" un ,,Trīs draugiem"! Lai Jūs arī turpmāk pavadītu veiksme! Noskatoties Jaungada šovu gan biju nedaudz vīlusies...bet beigās bija prieks par aktieriem,sevišķi par Putniņu,Puķi, bet īpaši par Kalmi, viņa sen to bija pelnījusi!Bet nākošreiz turēšu īkšķi par Grosu!Lai Jums visiem veselība!