MEDUS GARŠA

Režisors - Mārtiņš Eihe

Scenogrāfe un kostīmu mākslniece - Rūta Bīriņa

Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis

Lomās - Ieva Puķe vai Māris Bezmers, Inga Siliņa, Inese Ramute, Tālivaldis Lasmanis.

Šeila Dileinija (1939) ir īru izcelsmes angļu rakstniece, vairāku lugu autore (tai skaitā lugām, kas paredzētas iestudēšanai TV un radio). Sacerējusi arī kinoscenārijus, un vairāki no tiem tikuši novērtēti godalgoti.

Medus garša (1958) ir rakstnieces pirmā un arī pati nozīmīgākā luga viņas literārajā daiļradē ar manāmām autobiogrāfiskām iezīmēm. Tā vispirms ir iecerēta kā romāns, ko Š. Dileinija aizsāk jau 17 gadu vecumā, taču izšķirties par labu dramaturģiskam sacerējumam autori rosina vēlme nesaudzīgi atsegt ziemeļu zemju ļaužu cinisko, egoistisko dabu un skaudros sociālos apstākļus, jo līdz šim viņas dzīves laika rakstnieku lugās dominē pārāk banāli un mīlīgi rādīti raksturi un vide. Š. Dileiniju mēdz uzskatīt par t. s. "jauno nikno" britu dramaturgu paaudzes pārstāvi, "virtuves izlietņu drāmas" (kitchen sink) koncepcijas piekritēju, jo konkrēti lugā Medus garša viņa daudz reālistiskāk kā iepriekš angļu dramaturģijā attēlo sabiedrības dzīves aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju zemākajam slānim, tā morālajam pagrimumam. Tiek rādīti alkoholiķi, izjukušas ģimenes, cilvēku izmisīgā cenšanās tikt pie naudas un labākas iedzīves, nav vairīšanās arī visai atklāti runāt par seksu. Medus garša vairākkārt pielāgota arī demonstrēšanai kino ekrānos.

Jaunais režisors Mārtiņš Eihe Latvijas teātra publikai plašāk pazīstams kļuva ar Gunāra Priedes lugas Zilā un Ērika Emanuela Šmita Noslēpumaino variāciju iestudējumiem (abi 2005. gadā), par kuriem saņēmis 2004. / 2005. gada Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Spilgtākā debija teātrī. Š. Dileinijas Medus garša ir pirmais viņa režijas iznāciens Valmieras teātrī, un nākamsezon iecerēts sadarbību turpināt. Izrāde būs mēģinājums komunicēt ar skatītāju jūtīgā skatuves valodā, miksējot divu tipu estētiku - tradicionālo reālpsiholoģisko spēles stilu un TV šova elementus, izmantojot tos kā apzinātu improvizācijas līdzekli zālē sēdošo aktīvai iesaistīšanai uzveduma darbībā.

Pats režisors atzīst, ka izrāde ir signāls par mīlestības trūkumu sabiedrībā. Arī šodien Latvijā, tāpat kā 20. gs. 50. gados Anglijā, aktuāls ir jautājums par vientuļām mātēm, novārtā atstātiem bērniem, alkoholisma problēmām, pusaudžu dumpinieciskumu un alkām kļūt materiāli un garīgi neatkarīgiem. Galvenā - jaunas meitenes Džo - loma uzticēta Ingai Siliņai. Viņas varonei nākas sadzīvot gan ar bezatbildīgo, bieži uzdzīves meklējumos apkārt klaiņojošo māti-alkoholiķi, ko atveido Inese Ramute, noraudzīties, kā mātei uzrodas kārtējais mīļākais Tālivalža Lasmaņa tēlojumā, palikt vienai ar bērnu zem sirds, toties uz laiku atrodot sev aprūpētāju. Savukārt, Ieva Puķe centīsies pārsteigt publiku ar iejušanos TV šova dīvas lomā, kas ir režisora jaunievedums Š. Dileinijas lugas struktūrā.

Mārtiņš Eihe uzsver, ka izrādē ne mirkli nebūs izlikšanās spēlējam teātri, jo tas, ko aktieri dara un ko publika vēro, pats par sevi ir īstens teātris, kaut piepildīts arī ar dzīvām, patiesām emocijām. Galvenais ir rosināt skatītāju acu priekšā notiekošajā ieraudzīt vairākus vēstījuma līmeņus, sajust, kā šķietami ikdienišķas lietas spēj iegūt citu, pat maģisku nozīmi.

Laikmeta diktēto skarbo noteikumu atmosfēru scenogrāfiski lakoniskā vidē, varoņu izmisīgo tiekšanos pēc saldas dzīves garšas palīdzēs radīt latviešu hip-hopa mūzika.

Pirmizrāde 2006. gada 19. maijā