INDRĀNI

Man kaut kā vienmēr patīk redzēt, ka latviešiem piemīt tās tā saucamās šekspīriskās kaislības. Sulīga izrāde, lieliski aktieri.

Būtu gan labi kādas izrādes ielikt pa dienu, lai no Rīgas ar autobusu var izbraukāt. Vai arī ar autoostu sarunāt, lai vismaz paris reizes nedēļā ( mēnesī) laiž vēlos autobusus uz Rīgu.

kā gribas noskatīties, bet tik maz izrāžu un tās pašas darba dienas, ka no Rīgas grūti atkļūt

Bija labi. Smeldzīgi, bet attīroši. Malacis Ķimele. Nenopirku programmiņu, nezinu kā sauc, bet patika Noliņa un Līzes tēlotāji. Vecie meistari kā vienmēr ekselenti.

Laba mūsdienīga izrāde ar labiem aktierdarbiem. Prieks par jaunajiem.

Šo izrādi vēl neesmu redzējusi, bet uz Atvariem tiešām aizejiet, kas vēl nav redzējuši.

Ja kāds grib doties no Rīgas, izrāde 31.01., ir tāds piedāvājums - http://skaistieskati.lv/site/lat/viewtour/937/8/

Man ļoti patika izrāde. Nav NEVIENA slikta vārda. Skeptiķiem iesaku rīkoties elementāri - aizejiet!

Zilo plēvi neatceros, bet skaidas...iespaidīgi, es pat teiktu simboliski. Man, piemēram, pie visa cita labā, patika abas Siliņas. Abas tik dažādas, bet tādas kreptīgas. Skaista un perspektīva jaunā paaudze Valmieras teātrim.

Palasot Tevi, "skepse", rodas sajūta, ka tu iztēlojies, ka pārējie tevi kā nebūt pielauzīs tomēr iet un skatīties.... nu tak neej, nevaienam ne silts ne auksts, vai tu personīgi tur ej vai nē! Bet arī negānies te - sadaļā, kuras nosaukums ir "skatītāju komentāri" - tavs statuss šai sadaļai neatbilst.

Izlasīju Naumaņa kritiku Kultūras Dienā. Pārgāja jebkura patika iet. Un uzzināju beigas - Indrāns mirst skaidās un zilā plēvē. Paldies!! Pašreiz lasu Zoles grāmatu par/ar Ķimeli. iesaku visiem.

Šis iestudējums ir tieši tik mūsdienīgs, lai uz to vestu skolu jaunatni un viņi nezaudētu interesi par latviešu klasiku. Izrāde, kura ievelk un nevari palikt vienaldzīgs. Līdzās atzītajiem meistariem ļoti labi izrādē iekļaujas jaunie un pavisam jaunie aktieri, kas ir diezgan mūsdienīgi savās izpausmēs un , piem., maniem bērniem(14-17) šķita saprotami. Paldies izrādes veidotājiem!

Lieliska Ķimeles & Vilkārša & aktieru sinerģija! Jāteic gan, ka personiski subjektīvo baudījumu mazliet pabojāja Ievas tēla interpretācija - ar visām četrām esmu pret histēriskumu. Iedomājos, ka Elīnai Vānei tik labi padotos daudz ieturētāka un par sevi pārliecinātāka Ieva. Bet tas jau režisora ziņā... Jo Ieva vairāk paceļ balsi un arvien stprāk vicinās (proti: vairāk nekā tikai izteiksmīgi žestikulē), jo mazāk man gribas viņu un viņas domu gājienu saprast. Taču - pilnīgi pretēji - izcili, manuprāt, Edvarta iekšējo plosīšanos iznes Salmiņš. Tāpat neapšaubāmi lieliski vecie Indrāni un - kas patīkami pārsteidzoši, bet sagaidāmi jau pēc Simbelīna - ļoti organiska K.Krūmiņa spēle! Beidzot skaidrs, kāpēc par spīti savām izdarībām Noliņš daudziem aizvien tā tīk. Un, beigu beigās - autoriem izdevies radīt to nebūt ne viennozīmīgo "Privātās dzīves" sajūtu - nopērc un sēdi otra ēdamistabā/pagalmā, un pieredzi ik detaļu no tā, ko pašiem varoņiem tik ļoti negribas izlaist ārpus sētas.

Vienkārši burvīgi spēle. Man ļoti patika. Asaras pašas pa sevi parādās. Tu dzīvo un pārdzīvo kopa ar aktieriem.Tā nospēlē tikai profesionāli.Ja kādam nepatika lai nospēlē pats. Par Valmieras teātri esmu sajūsma. Pati dzīvoju cita pilsēta. Un vienmēr cenšos tikt uz izrādēm.

Paldies visiem, kas veidoja izrādi. Pievienojos tiem, kas sajuta nevis "spēli" bet "dzīvi" atvēlētajā skatuves laukumā. Akcenti , kuros izmantota skaņu pasaule (piem. Noliņa "pasaule" šai izrādē-ļoti patika!), dekorācijas un gaismas efekti ( gaisma, kas iespīd tikai pa spraugām - kā "Maijā un Paijā" frāze "...melna ēna pārskrēja") deva man papildus ierosas domu apļiem par un ap Indrānos notiekošo "cīņu par īpašumu" : tiesības katram veidot savu dzīvi pēc paša ieskatiem, cieņa pret otra viedokli, sadzīvošanas māksla u.t.t.. Tādas šodienīgas sajūtas Blaumaņa kontekstā...

Man gan nešķita, ka režisore M.Ķimele no kā slēptos; man arī nešķita, ka izrāde par garu vai jaunie aktieri nav VDT līmenī( skat. iepr. komentāru)Jā, cilvēki ir tik dažādi,arī tie, kas apmeklē izrādes.Sēž vienā laikā un vietā, skatās vienu un to pašu, bet ... es, piemēram, nevarēju starpbrīdī iziet pastaigāties - tik ļoti biju redzētā varā;es , piemēram, pēc izrādes izgāju no zāles viena no pēdējām, jo cerēju, ka ieraudzīšu režisori un varēšu viņai pateikt paldies par spilgtāko izrādi savā mūžā;es, piemēram, nevarētu izšķirties, kam dot rozi, ja man tāda būtu, - visi aktieri bija brīnišķīgi.Un es zinu, ka piesolīšu saviem skolēniem labu vērtējumu, lai viņi atbrauktu un redzētu DZĪVU Blaumani.Paldies jums!Ģeniāla izrāde.

mīļie komentētāji. bet izrādē nebija nekas tāds, kas bija kaut kas nezināms, no jauna pateikts, par ko vajadzētu liet asaras un sajūsmināties. daudzas no lietām ir ikdienā dien dienā satiekamas, ja jau cilvēki raud šajā izrādē, tad jau sabiedrība savā dzīves gājumā piever acis uz savām problēmām un nāk uz teātri, lai no sirds izraudātos. jā, nesaprašanās, mūžīgo diskusiju un deķīša vilkšana uz savu pusi kā "Indrānos". tā viņš ir un viss. klusiņām, mēģinādama slēpties zāles stūrītī, stāvēja režisore, bet skatītāju aplausos nenāca, mazs darbarūķis, kas labprātāk palika skatuves ēnā.. Paldies par darbu! kaitinoša ir jauno aktieru amatierlīmeņa spēle... skraidīšana, raustīšanās, mētāšanās turpušurpu (taču iekš VDT ir arī tādi jaunie aktieri, kas māk sevi labāk pasniegt, šajā izrādē tādu nebija)... Daudz baudāmāki ir aktieri, kas ir VDT AKTIERI. Vāne, Salmiņš, Puķe pa smuko, Indrānu vecie saimniekotāji - spēle no sirds un baudāmi. akordionists uz izrādes otro pusi sāka pamazām pārliecināt.. izrāde nedaudz par garu. viss uz tādas mazpozitīvas nots... Labāk liekam ko pozitīvāku! beidzam gausties un rosinām viens otru uz aktivitātēm! patika un nepatika.

Inese, Indrānu pāra deja Noliņa akardeona skaņu pavadībā bija mans pēdējais piliens manā ne-par-ko-neraudāt-kausā.

Jā, tāda ir pasaule.... kāds, dzīvodams Valmierā, brauc uz teātri uz Rīgu, cits, kā es - dzīvodama Rīgā, braucu uz teātri uz Valmieru. Un katram taisnība sava, gluži tāpat kā šajā Indrānu izrādē - neviens nav balts, un neviens nav melns, bet dzīve... ir dzīve, un Ķimele ir Blaumani ievedusi soli tālāk nemirstībā - nav plaisas starp gadsimtiem - tik cilvēciski, tik vienkārši, un .... tik sāpīgi, ka dažādās taisnības nevar pastāvēt līdzās... biju stingri nolēmusi neraudāt ( galu galā gabals no skolas literatūras hrestomātijas), bet... kad Noliņam atvadoties, vecie Indrāni dejoja, tas bija stiprāk un īstāk par jebko, ko var aprakstīt hrestomātijā. Vēl tagad dzīvoju šajās izjūtās...

Skepse - Tev par nelaimi, bet Atvaros arī var nobirdināt ne vienu vien asaru. Ko nu? Vairs neiesi? :)

Blaumanis ir ģeniāls latviešu rakstnieks! Kurš gan to nezina?! Māra Ķimele atkal pierāda, ka spēj runāt par lielajiem jautājumiem bez didaktikas. Domājiet mīlīši paši! Valmieras teātra ansamblis ir lielisks! Nav daudz tādu, kuri par to šaubās. Paldies visiem izrādes radītājiem! Tiešām nedomāju, ka tik zināmais stāsts, tā spēs uzrunāt.

Labi, ka izstāstījāt - naudu maksāt par to, lai raudātu - nu, paldies!

Ja vēlies pilnībā pazaudēt laika izjūtu un vairāk kā divas stundas pavadīt kā vienu mirkli.... Ja vēlies izkašāt no somiņas sen aizmirstu salvešu paciņu un vienu pēc otras salvetītes pieslaucīt ar sāpju un aizkustinājuma asarām.... Ja vēlies redzēt kā aktieri nevis tēlo lomas, bet tās neviltoti izdzīvo - minūti no minūtes, un redzēt kā notikumu straumē tie patiesi izrādes laikā kļūst vecāki, slimāki, pārdzīvojumu sagrauztāki.... tad dodies uz šo neaizmirstamo izrādi "Indrāni", kurā aktieri raud ne jau tādēļ, ka pēc scenārija tā būtu jādara, bet tādēļ, ka jūt... Skatuves pustumsā daudz zibēja balti kabatlakatiņi, atskanēja šņuksti, bet pēc izrādes "mēteļu rindā" stāvēja saraudātas un nokaunējušās acis. Zinu, ka vēl ilgi domāšu, analizēšu, pārdomāšu un atcerēšos šo izrādi ar mūžseno paaudžu konflikta, ģimenes mīlestības tēmu... Paldies Tev Valmiera par Tavu viesmīlību, aktieriem un režisorei M.Ķimelei par izrādi un novēlu Jums saņemt pelnīto atzinību! Mēs drīz atkal būsim klāt!!! Pateicīgie rīdzinieki

Manuprāt, daļai cilvēku ir atmiņas iz skolas laikiem, kad R.Blaumaņa darbi tika drillēti un ķidāti zināmu laiku literatūras stundās. Un tas tiešām bija apnicīgi. Man patika Blaumaņa darbi, bet ne tādā līmenī, lai par tiem vien runātu pussemestri divreiz nedēļā. Un varbūt tāpēc bija nelielas šaubas par "Indrāniem" - vai tērēt naudu, kas nav maza, un laiku, kura nav daudz, lai redzētu izrādi, kuru tik daudz savulaik esmu lasījusi un analizējusi, ka tīri vairs negribas par to domāt/redzēt/dzirdēt. Bet no otras puses, gribējās redzēt, kāds būs M.Ķimeles veikums: vai būs izdevies izrādei, kas tausīta iz jau līdz mielēm zināma darba, iedot pašai savu dzīvi. Kā zināms, nereti grāmatu ekranizējumi televīzijā vai pēc stāstu motīviem veidotas izrādes nespēj attaisnot rakstīto darbu lasītāju gaidas (ekspektācijas), tādēļ, lai arī šaubījos, ka izrāde mani varētu garlaikot, iegādājos biļeti. Ziniet, tā izrāde bija pavisam dzīva! Tai bija sava dzīvība, sava elpa. Tā ne mazākajā mērā nebija rakstītā vājš atspulgs. Es biju un esmu sajūsmā! Viss, viss - aktierspēle, scenogrāfija u.c. bija tik organisks, ka es nespēju neļauties tai traģēdijai, kas notika manā priekšā (jā, manā priekšā nevis uzskatuves), mūsu - skatītāju - starpā. Izrādes beigas - vienkārši vienkāršas un tajā pašā laikā tik trāpīgas - precīzi aizķer skatītāju. Ja kāds, vēl šaubās - skatīties, vai nē, nešaubieties! Vai arī - šaubieties, bet noskatieties!!!

ļoti žēl daudz ko zaudē sava īgnuma dēļ vai sliktas pieredzes nomākta palaid garam labas izrādes. ne jau izpirkta zāle liecina par izrādes kvalitāti un vērtību. bet ja nu tu tā spried tad braukā tik riņķī.

Liela cena? Nesmīdini! Un tomēr nav 100%iz pārdots, kā ir ar Tris draugiem, kas sen jau p';ari 100. izrādei.Man nepatīk mazās un apaļās zāles, tur vinmēr kāds ar muguru sēž pret tevi. Es, kas dzīvoju blakus VDT, braucu uz Rīgas teātriem. Neesmu patriote, piedodiet. neredzu šogad neko īpaši skatāmu. Atvari vienīgi - uz to aiziešu.

Uz 31.okt ir 90% pārdots, uz 1.nov - 70%, par spīti, manuprāt, stipri augstajai cenai. Tā ka "viesi"- Tev vēl ir iespējas nopirkt biļeti un pārliecināties, vai labās atsauksmes ir patiesas, vai nē.

Nez kāpēc tikai bieļtes netiek izpārdotas, ja tik kruta izraade..

ļoti spēcīga un aizraujoša izrāde! Paldies! Jau ieejot pa lielās zāles durvīm mani aicināja doties uz priekšu uz Indrānu pagalmu, un sapratu, ka nebūšu tikai skatītājs...Kā jau režisore teica, ka Indrāni ir par karu vienā ģimenē. Tāpēc, skatītāju izvietojums A:B atgādina kā ainu pirms kara, ka abas puses nostājušās viena otrai pretī gaida kara sākumu...arī sākumā, kur ierodas Edvarts ar sievu, sievasmāsu un dēlu viņi stāv vienā istabas galā, pārējā saime ar vecajiem Indrāniem otrā galā, tas atkārtojās arī vairākkārt izādē. Kā jau katrā karā ir cēlonis, iemesls un iegansts. Cēlonis, ka nevar sadalīt Indrānus tā, lai visiem būtu labi. Iemesls (risinašanas veids) mierīgas sarunas nevarēja notikt, tāpēc pēc strīdiem jādodas pie tiesas. Un iegansts šķiet varētu būt Ievas viltus vēstule no Kārļa, jo tad nekas cits neatlika kā atdot Indrānus vinai ar Edvartu. Skatītāju pusē paliek izvēlēties kura pusē nostāties. Un lai gan lielākais vairums (arī es) jutu līdzi vecajiem, tad tomēr bija vietas, kur izjutu netaisnību pret Edvartu (lasot lugu gan neko tādu neizjutu, bet Salmiņa tēlojums, gan lika izjust), jo kā viņš teica, ka viņš bija audzis, kalpojis tēvam kopjot Indrānus un sapratis,ka tie pienākas viņam, bet tad tēvs tos negrib viņam dot... Arī aina,kur Indrāntēvs māca Edvartu kā jāaudzinadēls, Edvarts aizspiež ausis, un liekas, ka viņam šī morāle jau ir kā bērnības trauma, kuru tēvs atkal atsvaidzina atmiņā... Bet Edvarts nav cīnītājs, Ieva ir cīnītāja, viņa tik ar savu žēlošanos par visiem Edvartu pārliecina, ka viņam ir jācīnās ar tēvu un māti, lai varētu vadīt Indrānus...jo Edvarts sākumā izskatījās tāds apjucis. Visu cieņu aktieriem, visi bija savās vietās.Māsēns kā Indrāntēvs, K.Salmiņš, E.Vāne, I.Puķe - sākuma uznāciens fantastiski! Puķe mazā, bet ļoti interesantā lomā, kur viņa varone Guste koķetēja ar Noliņu, kura lomā jaunais aktieris bija izcils. Šīs ainiņas bija super. Arī pārējie jaunie aktieri bija ļoti labi, arī I.Siliņa beidzot bija vietā, bet lasot lugu, šķita, Zelmiņai vajag būt vēl mazliet mīļakai, kas viņai neizdevās. Paldies arī režisorei, scenogrāfam un fotogrāfam ,kura bildes, kas izliktas foajē - super.

'Brīnišķīga izrāde ar fantastisku aktieru tēlojumu! Emocionāli piesātināta izrāde, paldies visiem aktieriem un režisorei par dvēselisko pārdzīvojumu! Ļoti patīkami parsteidza jaunie aktieri.

Bez vārdiem!Izrāde vienkārši SUPER!

Nedomāju, ka tik zināms stāsts varēs tā aizkustināt. Ķimele nebeidz pārsteigt. Aktieri super! Visi bez izņēmuma!

Trūkst vārdu, lai izteiktu apbrīnu par lielisko ansambļa darbu. Eversa, Puķe, Vāne, Māsēns, Salmiņš šaubas nerada, bet Ķimele ir pratusi arī neredzētos jaunos aktierus iekļaut zvaigžņu pulkā. Izrāde, kurā nav vājo vietu. Paldies visiem izrādes radītājiem!

Šoreiz tiešām visi aktieri, pilnīgi visi, ļoti labi spēlēja. Eversai un Māsēnām - "Jūs spēlējāt patiešām izcili. Savus nozīmīgos galvenās lomas uzdevumus izpildījāt tiešām labi". Arī jaunie aktieri spēlēja labi, īpašo man patika Siliņa.

Mums patika! Ļoti patika! Vēl aizvien dzīvojam izrādes radītajās emocijās, par ko pateicamies lieliskajam aktieru ansamblim, režisorei un arī scenogrāfam, jo tas viss kopā bija... trūkst vārdu... :))))

Lieliski!!!! ĻOTI iespaidīga izrāde, pārsvarā apbrīnojami aktierdarbi! Domāju - bez nominācijām neiztikt! Paldies režisorei un aktieriem!