GREDZENS UZ TILTA

Gunars Janovskis

GREDZENS UZ TILTA

Mīlas stāsts ar avantūrisku sākumu 2 daļās

Režisors - Varis Brasla, scenogrāfs - Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece - Ieva Kundziņa, kustību režisors - Kristers Matuševics.
Pēc romāna „Helmī" motīviem dramatizējis Varis Brasla.

Lomās - Anna Putniņa, Ģirts Rāviņš, Juris Laviņš, Ināra Ieviņa vai Dace Eversa, Lelde Kalēja vai Vizma Kalme, Mārtiņš Meiers, Januss Johansons, Ilze Lieckalniņa.

     Austriete Helmī un latvietis Ojārs satiekas vilciena kupejā. Nejauša izpalīdzība, notēlojot radu priekšā laimīgu laulātu pāri, pamodina sapņus, kas var piepildīties, bet var arī nepiepildīties.
Trešais Gunara Janovska romāns, ko dramatizējis un iestudējis Varis Brasla. Pēc izrādes „Sōla" noskatīšanās autors atļāva Varim Braslam uzvest jebkuru no saviem darbiem.

Pirmizrāde 2009. gada 16. janvārī



PielikumsIzmērs
Latvijas teātru Ābolu ķocis 0.doc32.5 KB
Gredzens.doc30.5 KB
M.Treile 'Sapnis ar pieticības garšu'.doc36 KB
saulite gredzens.doc27 KB

Reklāmas džingls 



Skati no izrādes

Viewer requires Flash Player. Get Flash.

Pievienot jaunu komentāru

Ievadiet simbolus (ņemiet vērā mazos/lielos burtus) no attēla.

Forši, ka nav jāiespringst uz tekstu utt, viegli baudāms, romantisks gabals atpūtai.Otrdienas romantiskais kino vakars teātrī. :D blanša dibuā @ 23/10/2009 14:45 Starp citu, režisori! Vai jūs esat akli jeb vai jūs neko neredzat? Kāpēc Ģ. Rāviņš ir tik maz redzams uz skatuves? Režisori nav akli, redz un zin, kas notiek...Zinātu,redzētu, kas un kā, pazītu, tad arī būtu atbilde rokā uz jautājumu.

Es arī nezinu, ar ko lai sāk... Uz jautājumu – vai šī ir izcila IZRĀDE? – man jātbild noliedzoši. Taču. Taču tajā kaut kas ļoti valdzina. Pat zaļā skatuve (piebildīšu, zaļā ir mana mīļākā krāsa, bet kuru tas interesē...). Kas gan valdzina šajā uz tilta nomestajā gredzenā? Pirmkārt, mūžīgā mīkla: kāpēc Ojārs iemīlas Helmī? Man patika, KĀ Ģirts Rāviņš atbild uz šo jautājumu. Viņa Ojāram tieši pietrūkst akurāt tādas mazliet pusdullas Helmī, un tāpēc viņš piekrīt būt trevors. Jau no paša sākuma ir skaidrs, ka nauda viņam nav galvenais, tātad Ģ. Rāviņa simpātiskais varonis TO VISU dara cita iemesla labad. Protams, mums, zālē sēdošajiem, uzreiz top skaidrs, ka būs happy end, un tad gribas redzēt – kā tas notiks. Un TAS notiek, par ko arī ir šī izrāde. PAR IEMĪLĒŠANOS. Annai Putniņai un Ģirtam Rāviņam pārliecinoši izdodas atklāt to brīnišķīgo "ķīmiju", kā divi forši cilvēki pārpratuma vai nejaušības dēļ viens otru sastop un vairs negrib šķirties. Uz viņiem vienkārši patīk skatīties, un izrādes veidotāji ir darījuši visu, lai izceltu Helmī un Ojāra pievilcību, jā, arī ārējo. (Kas attiecas uz kostīmiem, es balsoju par košsarkano bītleni, nevis pidžamas kreklu Ģ. Rāviņa Ojāram pirmajā daļā, bet vai man kāds ko prasa?) Vārdu sakot, tas, kam pēc idejas bija jānotiek, – NOTIEK. Un man gribētos dzīvē kādreiz satikt un iepazīt tādus cilvēkus kā Ģirta Rāviņa un Annas Putniņas atveidotie raksturi. Starp citu, režisori! Vai jūs esat akli jeb vai jūs neko neredzat? Kāpēc Ģ. Rāviņš ir tik maz redzams uz skatuves? Par pārējiem aktieriem daudzi ir pateikuši to, kam varu tikai pievienoties. Vienīgi piebildīšu, ka Lelde Kalēja un Ināra Ieviņa nemaz nešķita butaforiskas – tieši otrādi, Savukārt Ilzei Lieckalniņai līdzjūtību neizteikšu. Tāpēc ka arī viņa man patika. Ko tur runāt lieku – aktieri strādā lieliski, vai loma tāda, ka no skatuves nav atļauts noiet, vai epizodes, kas ir kā krēma rozes tortei. Izrādes pamatemocija – LABESTīGUMS! Turklāt es noticēju, ka šis stāsts nav izdomāts, bet tiešām ir īsts. Un kam par to man būtu jāpateicas? Vispirms lieliskajiem aktieriem. Un režisoram, kas tos savai izrādei izvēlējās. PALDIES!

Pat nezinu ar ko lai sāk - man ļoti patika! Šī izrāde neliek aizdomātis par dzīves problēmām, tieši tāpēc tā ir tik viegli tverama un atstāj pozitīvu iespaidu. Paanalizējot - izrādē mazliet bērnišķīgā un vieglprātīgā uzvedība un attieksme mijās ar uztraukumu un cerību, ka visus izdosies apmuļķot, kas, protams, neizdodas. Nezinu kā bija citās reizēs, bet 22.10. bija vienkārši izcili! Kopējais iespaids - sižetiski ļoti patika tas, kā izspēlēta tika Ojāra un Helmī iepazīšanās, tas, kā viņi visas izrādes garumā viens otru lēnām iepazīst, līdz beidzot iemīlas. Tad vēl strīdēšos ar (nu jau pasen) izteiktu komentāru - "guugls @ 03/02/2009 23:00 Man ārkārtīgi nepatika. Es nezinu, kas bija pie vainas - vai no lielā zāle, vai Ģirta Rāviņa neatbilstība varonim.." un teikšu, ka Ģirts Rāviņš izcili izspējēja mazliet bezkaunīga, bet ļoti attapīga latvieša lomu. Man ļoti patika!

Noskatījos 22.martā! Teikšu īsi- ļoti patika! Paldies aktieriem,režisoram un visiem pārējiem iesaistītajiem šai izrādē !!!

Kādēļ tik daudz negatīvisma visur,esam pieraduši tikai kritizēt.Ar tādu kritisku aci visu vērtējot nodaram pāri cilvēkiem,kas cenšas dot emocijas,prieku,garīgo pacēlumu mūsu nomāktajām dvēselēm.Vai tiešām nepietiek negatīvisms politikā,baudiet mākslu bez kritikas.Braucu katru mēnesi uz izrādēm,katru reizi iegūstu kādas emocijas,pārdomas,ko var sasaistīt ar pašu dzīvi.Un vienmēr laipnās teātra darbinieces.Esmu apmierināta un ne jau tāpēc,ka esmu no laukiem.

Mīļā Krese! Ļauj mums atpūsties! Mums patika un neuzskati mūs par mulķiem...

Mani šī izrāde garlaikoja. Tik primitīvu lugas materiālu pat labiem aktieriem nav pa spēkam padarīt baudāmu.

Simpatizē, ka Valmieras teātris spēj ar vieglumu un smaidu piedāvāt vienlīdz augstā kvalitātē tik dažādu žanru iestudējumus. Šis pūkaini rozā gabals, jācer, lielo zāli piepildīs vēl ilgi, jo parūpējas par patīkamu atslodzi 'otrdienas vakara romantiskā kino' visnotaļ meistarīgā izpildījumā. Ja paskatās apkārt, gaumīgu šāda stila izrāžu nav daudz. Papildus kopējam uzstādījumam ir atsevišķi pavisam burvīgi elementi kā nīgrais šarmētājs Trevors, uzcītīgais hipijs Volfgangs un šabloniskās Austrijas ainiņas mūzikā, tērpos un tapetēs.

Pēdējais komentārs izraisa smaidu...izrādei taču ir tikai divi cēlieni...bet stāsts nav par to! Mēs šajā gadā esam noskatijušies divas izrādes - ,,Indrānus" un ,,Gredzens uz tilta". Katra no šīm izrādēm ir savam garastāvoklim un liek vai nu pasmaidīt un ar labu garastāvokli doties mājup vai padomāt par mums...te tiešām ir jāizsaka liela atzinība teātrim par dažādām izrādēm! Bet runājot par ,,Indrāniem" gribētos jautāt un iebilst vienlaicīgi - kāpēc skatitājiem nav ļauts sēdēt zālē? Jo skatoties šo izrādi traucēja tik tuvā distancē agresivitāte un skaļums, bez tam sānos sēdot mums bija ari grūti pārredzēt...

Man ārkārtīgi nepatika. Es nezinu, kas bija pie vainas - vai no lielā zāle, vai Ģirta Rāviņa neatbilstība varonim.. Gandrīz aizmigu un pēc otrā cēliena devos prom.

Nekā īpaša, bet, zinot uz ko ej, varēja skatīties. Beigties varēja ar Ojāra un Trevora sarunu uz tilta. Nedaudz garlaicīga un iepriekšparedzama. nesapratu Volfganga tēla lomu, abas māsas...hmm..bezjēdzīgi, bet nu skatīties varēja. Ļoti, ļoti patika Johansons!!!

Ļoti jauka izrāde. Asprātīga,aktieri tiešām vienriezēji/kā jau valmierieši/.Problēmas lai paliek ikdienai.

Mums bija jauka svētdiena Valmieras teātrī...un, liekas, visi aizgāja mājās labā noskaņojumā! Paldies Jums par gaišumu, kura tik ļoti pietrūkst ikdienā! Tiešām, ja gribat pāris stundas atslēgties no visa, tad iesakām apmeklēt šo izrādi! Paldies Valmieras teātrim,kas piedāvā tik plašu repertuāru! Lai Jums veicas arī turpmāk!

Ja piever acis uz to,ka izrādes fināls nojaušams jau pirmajās 3 minūtēs, tad... Izrāde ļoti jauka. Īpaši,ja nav vēlēšanās saspringt uz satura iztirzājumu. Aktieri - vienreizēji! Katrā ziņā iesaku šo izrādi noskatīties!

Izrāde ir ļoti jauka, sirsnīgi humorīga, gan ar tekstu, gan zemtekstu, labi skatāma. Valmieras teātris rullē!

Kādēļ pirmizrāde vairs nebūs 16.01., bet ir pārcelta uz 15.01.?

Vai kads vartu padalities iespaidos par sho izradi?

Tiešam jāpievienojas,ka labi ,ka būs izrāde Lielajā zālē, kur sēdēsim pa gabalu un baudīsim attālumu...

Bravo par to, ka lielajā zālē beidzot kkas notiek!

Nesapriecājieties! Priekškars diemžēl nebūs tā vai tā:(

Nav jau vēl šī izrāde redzēta, tikai 16.I iešu uz pirmizrādi. Bet man vienalga kāda būs izrāde, ka tik Lielajā zālē. Esmu klasisks skatītājs, man patīk, ka ir priekškars, skatuve, plati krēsli. Pēdējā laikā jau reti uz tādām tieku. Atceros Sūča laiku Valmieras teātrī, tad vairāk varēja Lielajā zālē i pasmieties, i bija ko padomāt.

lv en
© VALMIERAS DRĀMAS TEĀTRIS 2009
Izstrāde Webnet.lv, Dizains 4ID