DIENU PUTAS

Boriss Vians

DIENU PUTAS

Starptautiskā Jaunā teātra festivāla HOMO NOVUS un Valmieras drāmas teātra sadarbības izrāde

Režisors Florians Hoermans (Vācija - Minhene, Frankfurte)

Izrādes pamatā ir slavenā franču rakstnieka un džeza mūziķa Borisa Viāna romāns „Dienas putas", kas ir iznācis latviski laikraksta Diena XX gadsimta vērtīgāko grāmatu sērijā. Tas ir viens no skaistākajiem mīlas stāstiem literatūrā, kas runā par dekadenci, apmātību, mūziku un zaudējumu. Režisors šo darbu vēlas interpretēt laikmetīgā valodā un ar grāmatai raksturīgo vieglumu runāt par zaudējuma izjūtu, kas valda gan Rietumu, gan Austrumeiropas sabiedrībā. Formas ziņā izrāde iecerēta krāšņa - tajā būs gan cirka, gan animācijas, gan mūzikla elementi.

Franču rakstnieka un džeza mūziķa Borisa Viāna (1920-1959) sirreālais, džeza izjūtas caurvītais romāns atgādina zinātnisko fantastiku, kurā apvienojas romantika un nihilisms. Tas ir stāsts par bezrūpīgu jaunekli Kolēnu, kurš mīlestības dēļ zaudē visu savu bagātību, jo romāna centrā ir jaunais, bagātais Kolēns, kurš reiz vairāk par visu vēlējās iemīlēties. Kādā saviesīgā ballītē viņš satiek savu mūža mīlestību - skaisto Kloē. Viņi apprecas un dzīve ir brīnišķīga, līdz Kloē saslimst ar dīvainu slimību. Viņas krūtīs sāk augt ūdensroze, kas izspiež skābekli un apdraud viņas dzīvību. Tas ir arī stāsts par viņa draugu Šiku, kurš patoloģiski aizrāvies ar filozofa Žana Sola Partra darbiem. Tas ir asprātīgs un aizkustinošs dzīves absurda un trausluma savienojums.

Izrādē pieci romāna varoņi atrodas tādā kā uzgaidāmajā telpā, no kuras viņiem nav izejas. Viņi mēģina no jauna radīt savus dzīves stāstus un rast jēgu savai nāvei (vai dzīvei?), balansējot uz realitātes un fantāzijas robežas. Kā atdzīvināt mīlestību, kas ir spēcīga sākumā, bet tad lēnām mirst, kļūdama ikdienišķa un abstrakta?

Pēc romāna "Dienu putas" 1968. gadā ir uzņemta filma, kuras režisors ir Šarls Belmonts. 1981. gadā krievu komponists Edisons Denisovs ir uzrakstījis operu "Dienu putas". Bet 2001. gada Berlīnes Kinofestivāla konkursa programmā startēja japāņu režisora Go Riju filma "Kloē", kas arī ir šī romāna interpretācija. Valmieras un Starptautiskā Jaunā teātra festivāla Homo Novus kopdarbs būs pirmā teātra izrāde, kas tapusi pēc šī romāna.

Izrādes veidotāji

Florians fon Hoermans (Florian von Hoermann) ir dzimis 1975. gadā Minhenē, studējis teātra un kino režiju un kopš 2003. gada ir strādā par režisoru Frankfurtes teātrī un piedalās dažādos neatkarīgos projektos. Fon Hoermans ir uzņēmis vairākas filmas un iestudējis izrādes Frankfurtē, Minhenē, Drēzdenē un Berlīnē. Viņš ir bijis režisora Alvja Hermaņa asistents, iestudējot triloģijas „Ledus" pirmās daļas Frankfurtes teātrī un Rūras Triennālē.

Rūdolfs Bekičs ir austriešu mākslinieks, kas dzimis Vīnē, strādājis Vācijā un pirms pāris gadiem pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Bekičš ar instalācijām ir piedalījies tādos pasaules līmeņa pasākumos kā Rūras Triennāle un Berlīnes Festivāls (Berliner Festspiele). Latvijā Rūdolfs Bekičs jau paspējis veidot scenogrāfijas iestudējumiem LNO, JRT un Dailes teātrī, iekārtojis vairākas izstādes un modes skates. Par Dailes teātra izrādes „Naži vistās" skatuves iekārtojumu Rūdolfs Bekičš nominēts labākā scenogrāfa titulam 2005/2006. gada sezonā.

Izrādē spēlēs aktieri - Inga Siliņa, Januss Johansons, Ģirts Rāviņš, Imants Strads un Inta Klusa (kurai šis būs debijas darbs Valmieras teātrī pēc LKA beigšanas).

Pirmizrāde 2007. gada 19. septembrī Rīgā, Mūzikas un teātra muzejā

Pirmizrāde Valmierā 207. gada 27. septembrī  



PielikumsIzmērs
dienupuats aboli.doc40 KB
dienuputas.doc26.5 KB

Skati no izrādes

Viewer requires Flash Player. Get Flash.

Pievienot jaunu komentāru

Ievadiet simbolus (ņemiet vērā mazos/lielos burtus) no attēla.

Kāpēc nevar aplūkot bildes?Kaut kas nestrādā kā nākas. :(

Ļoti patika... Tikai ieteikums nekādā gadījumā (ja vien iespējams) neizvēlēties sēdvietu pēdējā rindā priekšā skaņotāju, gaismotāju lodziņam. Man nācās pārsēsties, jo bija grūti dzirdēt ko saka aktieri pateicoties aimugurē esošo cilvēku runāšanai...

Ļoti nepatika,gribēju pēc pirmā cēliena iet prom,bet cerēju ka otrs būs labāks,bet nebija.

nestandarta izrāde un tieši tāpēc ļoti patika

Izrāde atstāja paliekošu iespaidu! Tā rosina domāt par prioritātēm dzīvē (vai bieži nav tā, ka kaut kas, pēc kā visiem spēkiem tiecamies, izrādās nevienam nav vajadzīgs, vēl vairāk - neļauj mums vairs saskatīt īstās dzīves vērtības...), par mākslu veidot attiecības, par... Patika iestudējuma sireālistiskā forma. Ļoti iepriecināja visu aktieru spilgtais tēlojums. Paldies visiem! Priecājos par jauki pavadīto dienu Valmierā, bija vērts atbraukt, lai noskatītos šo izrādi!!!

Tā nu gan bija debija!!! Garlaicīgi. Vakar redzēju

Nu Sireālisms paliek sireālisms. Un tas ir apsveicami ka VDT pasniedz teātri arī nebijušās formās!!! Paldies! Esmu pārsteigta par J. Johansona vieglumu, spilgtu tēlojumu un labu atveidojumu! Man ļoti patika!

Nu diemžēl diezgan garlaicīgi

Tas bija neparasti, bet ļoti patīkami. Ne tikai citādāks iepakojums, bet arī citādāki vēži :) Īpašs paldies Imantam par aizkustinošo izteiksmi, ar kādu tika iznests viss priekšnesums, un žetons Intai par veiksmīgo debiju.

Ļoti smieklīgs bija Imanta Strada varonis - dažās vietās pat krampji vēderā metās :). Kopumā grūti novērtēt, jo šķita, ka vienviet iet gludi un pārliecinoši, bet citviet - kā pa ciņiem.

lv en
© VALMIERAS DRĀMAS TEĀTRIS 2009
Izstrāde Webnet.lv, Dizains 4ID