Dace Eversa

     Aktrise dzimusi Braslavā, beigusi Siguldas 1.vidusskolu (1972), Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma Režijas nodaļu (1975). Dace Eversa Valmieras teātrī ir no tā brīža, kad Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Režijas nodaļā tika meklēti izrāžu vadītāji, un Dace Eversa tika pieņemta Valmieras teātrī kā otrās kategorijas aktrise. Strādāja par režisora palīdzi Valmieras drāmas teātrī (1975-1982).

     Uz VDT skatuves tā pa īstam Dace Eversa ir kopš 1981. gada, kad, aizstājot saslimušu aktrisi, viņa pirmoreiz ieguva lielu lomu Māras Ķimeles izrādē, jo divas nedēļas pirms pirmizrādes E. Radzinska melodrāmai "Sieviete ārpus mīlestības un nāves" saslima Inese Ramute, un Māra Ķimele riskēja Marinas lomu uzticēt Dacei. Viņas partnerībā ar Jāni Zariņu toreiz tapa kas trausli kaislīgs un patiess, un pēc gada Dacei Eversai piedāvāja kļūt par pilntiesīgu aktrisi. Un nu jau viņa kļuvusi par noteiktu Valmieras teātra zīmi, lielumu, kas raksturo spilgtu aktierisko talantu. D. Eversas profesionālajā izaugsmē būtiska nozīme sadarbībai ar režisori Māru Ķimeli un Feliksu Deiču, kuru izrādēs aktrise nospēlējusi klasikas lielās lomas.

     Par Daci Eversu režisori vienmēr ir "kāvušies", jo ar viņu strādāt ir laime - kad režisors tiek uzklausīts un klausīts, saprasts un izpildīts. Dace patiešām var visu - no stalti elegantas vakartērpā žilbinošas dāmas pārvērsties par necilu, vecu aukli, kas apaļās zāles stūrī nemanāmi ada kādu nebeidzamu svīteri. Jo D. Eversa apveltīta ar patiesīguma izjūtu un garīgās dzīves intensitāti. D. Eversas darbu vienmēr raksturojusi absolūtā skatuviskā pievilcība, iedziļināšanās tēla iekšējā darbībā, kas tiek atklāta ar lakonisku ārējo zīmējumu, kā arī vienota spēles stila un aktieru ansambļa sajušanā. 

     Dacei Braslavā kopā ar brāli Ediju ir lauku īpašums pie Ķiruma ezera. Dace droši varētu vadīt lielsaimniecību, viņa ir kārtīga saimniekmeita. Savā mežā Dace neļauj medniekiem tramdīt ne zaķus, ne stirnas, ne mežacūkas, ne putnus, jo tie visi ir piederīgi pie Eversu klana, un par savu dzimtu Dace stāv kā klints.

D. Eversa saņēmusi Trīszvaigžņu ordeņa Atzinības krustu (2006).

Lomas:

Veronika (A.Lapiņa "Eldorado", 2010)

Lavīze (R.Blaumaņa "No saldenās pudeles", 2010)

Saulcerīte (Raiņa "Zelta zirgs", 2009) - nominācija 2009/2010. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Gada aktrise otrā plāna lomā”

Dodo (O.Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) 

Upīte (M.Zīverta "Klauns Fiasko", 2009)  

Tante Ziglinde (G.Janovska "Gredzens uz tilta", 2009) 

Indrānu māte (R.Blaumaņa "Indrāni", 2008)

Vija (E.Sniedzes "Līdz pavasarim", 2008) 

Uļita (A.Ostrovska "Mežs", 2008) - nominācija Latvijas Teātra gada balvai 2007./2008.gada sezonā kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā"

Ortenzija (K.Goldoni „Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās", 2006)

Māte (M. Makdona "Spilvencilvēks", 2005)

Vizbulīte (J.Jurkāna "Ku-kū...", 2005)

Krustmāte Pollija (M.Tvena "Toms Sojers", 2005)

Paulīna Berga (R.Blaumaņa "Aizbirušais avots", 2004)

Pindacīša (R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 2004)

Sarma; Magone, Kalpone (Raiņa "Krauklītis", 2004)

Elīda (H.Ibsena "Jūras meita", 2004) - nominācija 2003./2004. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā aktrise"

Vecāmāte (A.Kicberga "Vilkate", 1998)

Anna (R.Blaumaņa "Ļaunais gars", 1996)

Anna Kareņina (Ļ.Tolstoja "Anna Kareņina", 1996)

Anna Māra (G.Hauptmaņa "Vientuļie", 1995) - nominācija 1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā aktrise"

Nora (H.Ibsena "Leļļu nams", 1994)

Gustava (M.Ēbergas "Kalpone Gustava, Juhana meita", 1994)

Marta Gude (K.Hamsuna "Juhana Nāgela mistērijas", 1993)

Megija (A.Millera "Pēc grēkā krišanas", 1993)

Rebeka Vesta (H.Ibsena "Rosmersholma", 1992, Dailes teātrī)

Roze (L. Stumbres "Roze", 1992)

Terēze Manžo (G.Grīna "Desmitais", 1992)

Marija (K.Manjē "Blēzs", 1991)

Selgas Maruta (M.Zīverta "Pēdējā laiva", 1991)

Irma (E. Vulfa "Svētki Skangalē", 1990)

Marta Dauberga (P. Putniņa "Žēlojiet mūs", 1990)

Anne (L.Stumbres "Nākošpavasar", 1988)

Kristīne (R.Blaumaņa "Ugunī", 1987)

Čitra (R.Tagores "Čitra" iestudējumā (1986)

Aņa (A.Čehova "Ķiršu dārzs", 1986)

Barba (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1985)

Indra (L.Stumbres "Jānis", 1984)

Marta Isabella (A.Kasonas "Koki mirst stāvus", 1984)

Flinna (D. Vasermana "Kur dzeguze ligzdu vij" pēc K. Kīzija, 1984)

Soņa (A.Čehova "Tēvocis Vaņa", 1983)

Meža māte (A. Brigaderes Sprīdītis", 1982)

Marina (E. Radzinska "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", 1981)

Leili (O. Antona "Kūts lirika", 1981)

Lāsma (P. Putniņa "Pusdūša", 1980)

Geilija Geja sieva (B. Brehta "Vīrs paliek vīrs", 1980)

Līze (R. Blaumaņa "Indrāni", 1978)

Lomas kino:

Princese (J.Vingra "Pēdējais Lāčplēsis", 2010)

Marta Cīrulīte ("Ziemassvētku jampadracis", 1993)

Ieva ("Indrāni, 1991)

Krišjāņa Barona māte ("Dzīvīte", 1989)

Dievlodziņu saimniece ("Vilkaču mantiniece", 1990)

Pakalniete ("Aija", 1987)

Alma Svensone ("Emīla nedarbi", 1985)

Balvas:

• 2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" (par Uļitas lomu izrādē "Mežs") 
• Lilitas Bērziņas balva (2006)
• 2001./2002. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Nadīnas Alsteres lomu izrādē „Tumšie brieži")
• 1999./2000.gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Alvinga kundzes lomu izrādē „Spoki" un Mērijas Popinsas lomu izrādē „Mērija Popinsa")
• 1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Annas Māras lomu izrādē „Vientuļie", Pameitas lomu izrādē „Sešas personas meklē autoru" un Evelīnas lomu izrādē „Izklaidīgie draugi")
• 1995./1996. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Annas Māras lomu izrādē „Vientuļie", Pameitas lomu izrādē „Sešas personas meklē autoru" un Evelīnas lomu izrādē „Izklaidīgie draugi")
• 1994./1995. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Noras lomu izrādē „Leļļu nams")
• 1990./1991. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise" (par Martas Daubergas lomu izrādē „Žēlojiet mūs!")