Ruta Birgere

Dzimusi Rīgā. Beigusi Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju (1942). Bijusi pārdevēja grāmatveikalā, „Telefunken" produkcijas pārbaudītāja VEF. Studējusi LVU romāņu filoloģiju (1945-48). Pēc Drāmas (tagad Nacionālā) teātra studijas (1948) beigšanas gadu nostrādājusi Drāmas teātrī (1948-49). Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1950). Ārēji smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā.

Aktrise nekad nav izlikusies, ka ir kaut kas īpašs, līdz Spēlmaņu nakts balvai par Mūža ieguldījumu nekad nebija izpelnījusies apbalvojumus un ievērību, viņa vienkārši ir bijusi līdzās, kā visi, bez kuriem konkrēta darba rašanās nav iespējama. Varbūt tieši tāpēc Rutiņa tiek mīlēta - ne tikai savas intelektuāli aristokrātiskās izcelsmes dēļ, jo tēvs viņai rakstnieks Jēkabs Birgers, bet māsa Ieva Lase kļuva par lielisku franču valodas tulkotāju, vienu no franču grupas dalībniecēm. Rutas Birgeres cēlais šarms ir ne tikai romāņu filoloģijā studēto gadu zināšanās, viņa ir no tiem darba rūķiem, kas vismazāko uzdevumu izpilda ar vislielāko pienākuma sajūtu un uzmanību - kā Rogožina Mātes lomā, kur viņai atveltīts gandrīz vai tikai gājiens pār skatuves tiltu ar svecīti rokās - izrādes simboliskākā epizode.

Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009).

Lomas teātrī:

Vecāmāte (R.Blaumaņa "No saldenās pudeles", 2010)

Boila kundze (A.Kristi "Peļu slazds", 2009) 

Sieviete (O.Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) 

Dāma (A.Čehova "Ķiršu dārzs", 2009) 

Serafina (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)

Anfisa (A.Čehova „Trīs māsas. Versija", 2007)

Rogožina māte (F.Dostojevskis "Idiots", 2006)

Maz-Upmaliešu Maija; Liel-Purkaliete (R.Blaumaņa "Aizbirušais avots", 2004)

Mīle (R.Blaumaņa "Potivāra nams", 2002)

Sofijas kundze (N. Ptuškinas "Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās", 2000)

Saša (M. Gorkija "Vasaras ļaudis", 2000)

Duņaša (Ļ.Tolstoja „Dzīvais mironis", 1999)

Hofmeistariene fon Kaina (M.Zīverta „Minhauzena precības", 1998)

Svešā (Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1998)

Grāfiene Vronska (Ļ.Tolstoja „Anna Kareņina", 1996)

Džesija (N.Saimona „Kāpēc tas tā, Mel?", visas 1995)

Rozālija Solimene (E.De Filipo „Filumena Marturano", 1995)

Lulū (A.Māsēna skatuves komp. „Edith Piaf", 1995)

Sprintija un Goldija (M.Saimonas „Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm", 1994)

Lēdija Gārneta (Dž. B. Prīstlija "Zelta aunāda", 1994)

Anna Marija (H. Ibsena "Leļļu nams", 1994)

"Ripas" saimniece (J. Kārkliņa " "Šanas" virsaitis", 1993)

Virsmāsa (G. Priedes "Jāņu nakti negulēju", 1992)

Dore (V.Sauleskalna „Meldermeitiņa", 1991)

Pino kundze (A. Žerī "Sestais stāvs", 1990)

Dalbiņa (E. Vulfa "Svētki Skangalē", 1990)

Riekstiņiete (M. Dišleres "Kraujēnu mantinieki", 1989)

Sniedzes vecāmāte (A. Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", 1989)

Vešeriene (R. Blaumaņa "Ugunī", 1987)

Beta (I.Indrānes „Zemesvēzi dzirdēt", 1986)

Elfrīda (J.Krūsvala „Mākoņu krāsas", abi 1984)

Henoveva (A. Kasonas „Koki mirst stāvus", 1984)

Voiņicka (A.Čehova „Tēvocis Vaņa", 1983)

Maruta (G. Priedes "Vai mēs viņu pazīsim?", 1980)

Veriņa (P.Putniņa „Pasaulīt, es ļaužu ēka...", 1978)

Aurēlija (G. Priedes "Udmurtijas vijolīte", 1974)

Vecā Niskavuori saimniece (H. Vuolijoki "Niskavuori saimnieces jaunība", 1973)

Vazdiķene (A.Brigaderes „Sievu kari ar Belcebulu", 1972)

Sandra (H.Vuolijoki „Ardievu, Niskavuori!", 1968)

Leikartu Lība (A.Upīša „Zaļā zeme", 1965)

Roze (P.Pētersona „Man trīsdesmit gadu", 1962)

Ļiza (M.Gorkija „Saules bērni", 1961)

Laima (A.Brigaderes „Maija un Paija", 1960)

Mona (M.Sebastjanu „Zvaigzne bez vārda", 1957)

Cielava (L.Paegles „Runga, iz maisa!", 1956)

Emīlija (Ā.Alunāna „Seši mazi bundzenieki", 1955)

Frīda (J.Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi", 1954)

Uļita (A.Ostrovska „Mežs", 1953)

Agafja Tihonovna, Arina Panteļeimonovna (N. Gogoļa "Precības", 1951, 1970)

Lomas kino:

Ģirta māte („Ceļa zīmes",1968)

Balvas teātrī:

• Latvijas Teātra gada balva par mūža ieguldījumu (2007)
• VDT balva par mūža ieguldījumu (2001)