Māra Vīgante

      Valmieras teātra aktrise, trupas vadītāja. Mācījusies kinoaktieru studijā Rīgā, spēlējusi dažas lomas Cēsu Tautas teātrī, kur savu aktrises talantu daudzu gadu garumā rādīja Māras mamma Milda Vīgante. Valmieras teātrī Māra sāka strādāt 1976. gadā par ģērbēju, vēlāk uzņēmās režisora Valentīna Maculēviča palīga pienākumus. Kopš 90.gadu beigām ir teātra trupas vadītāja. „Šis darbs nozīmē saskarsmi ar visiem teātra ļaudīm - aktierim, administrāciju, tehnisko personālu," saka Māra. Vismīļākie viņai teātrī ir mēģinājumi - process, kurā, pateicoties režisora dotajiem impulsiem, dzimst izrāde.

    Teātris, pēc M.Vīgantes domām, ir pasaule, kurā cilvēka dvēseles attīstība notiek paātrināti. Jau gadiem M.Vīganti aizrauj neredzamā enerģētiskā, ezotēriskā pasaule, jo tā ietekmē un nosaka materiālo, ķermenisko dzīvi. Īpaši daudz šīs neredzamās pasaules impulsu viņa saņēmusi neaizmirstamajos ceļojumos uz seno civilizāciju vietām.

Lomas:

Veltiņa (pēc filmu 'Amerikāņu skaistums' un 'Magnolija' motīviem 'Vīns un nezāles', 2010)

Kalpone (B.Bjernsona "Bankrots", 2007)

Kalpone; viena no Venta ļaudīm (Raiņa "Krauklītis", 2004)

Mediķe (E.Sniedzes "Tie paši oši", 2003)

Spēlmane (F. Dostojevska "Spēlmanis", 2002)

Aktrise (I. Pavlova "Paradīzes bērni", 1999)

Gita Amoliņa ("Savējie sapratīs" jeb rež. M. Ķimeles variācijas par E. Šņores lugu "Kuģītis uz...", 1999)

Burvja laulātā draudzene ("Pelnrušķīte"; F. Deiča skatuves variants, 1999)

Galma dāma (M.Zīverta "Minhauzena precības", 1998)

Meita (R. Blaumaņa "Trīnes grēki", 1997)

Viena no viesiem (A. Čehova "Ivanovs", 1997)

Kaimiņiene (R. Blaumaņa "Ļaunais gars", 1996)

Paskāls (Ģ. Urbana "Visām pelēm garšo siers", 1996)

Antikrokostarks (Ņ. Kasianas "Ninigra un Aligru", 1995)

Eksprese (E. de Filipo "Filumena Marturano", 1995)

Sibila (G. Janovska "Izdedži", 1994)

Sonkas meitene; Aklā (L. Andrejeva "Anatēma", 1992)

Eda (V. Sauleskalna "Meldermeitiņa", 1991)

Aža (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls", 1990)

Gundega; Ramona (P. Putniņa "Žēlojiet mūs", 1990)

Baskakova (V. Rozova "Pie jūras", 1986)

Eha (O. Antona "Kūts lirika", 1981)