Lelde Kalēja

Dzimusi Rīgā. Tēvs - aktieris Artūrs Kalējs, māte - aktrise Inga Kalēja. Beigusi Rīgas 2.internātskolu (1964). Valmieras drāmas teātra aktrise (kopš 1967).

Laikam pirmais, ar ko asociējas aktrise Lelde Kalēja, ir franču dziedātāja Edīte Piafa. Loma, ko viņi abi kopā ar Agri Māsēnu izloloja un kopš 1979. gada spēlēja Valmieras teātrī. Šis Leldes Kalējas radītais sarežģītais, pretrunīgais, nepavisam ne idealizētais dziedātājas tēls, kura atveidošana pierādīja Kristus vecumu sasniegušās Valmieras teātra mākslinieces profesionālo briedumu, vēstīja ne tikai par radīšanas mokām. Par mākslinieka misiju, par apzināšanos, par apbrīnojamu dzīvības spēku, kas liek pacelties no pašiznīcināšanas pelniem. Kā pašai Valmierā, kā aktierim vispār.

Lelde kopā ar savām 1. grimētavas kolēģēm ir ne tikai darbā, viņas visas kopā teātrī iemieso tās atmiņas, ko nes līdzi 20. gadsimta sešdesmito, septiņdesmito un astoņdesmito gadu sapņi un iespējamais to piepildījums. Jo viņa kopā ar Ligitu Dēvicu, Skaidrīti Putniņu, Agri Māsēnu bija tie tīrradņi, ko izaudzināja tikai režisoru uzticēšanās un pieredze Valmieras teātrī. Viņa, aktieru ģimenē dzimusi rīdziniece, kopš 1967. gada uz palikšanu atnāca uz Valmieru. 1970. gadā Lelde Kalēja nospēlē Līziņu Oļģerta Krodera iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa drāmā „Pazudušais dēls", un pēc tam viņas lomas variējušas no komiskām, robustām būtnēm līdz slēptas un ilgotas vientulības maskām. Un tās lielākoties spilgtas, vitālas, pat ekstravagantas būtnes, kas tā protestē pret dzīves kārtību. Jo patiesībā viņa ir lielā vientuļniece un sapņo par jūru pie Saunaga.

Lomas teātrī:

Keti (O.Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", 2009) 

Tante Šarlote (G.Janovska "Gredzens uz tilta", 2009) 

Ziemiņa (E.Sniedzes "Līdz pavasarim", 2008) 

Martiliene (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", 2007)

Ārste (V.Šekspīra „Karalis Līrs", 2006)

Sētniece (F.Dostojevska "Idiots", 2006)

Viesnīcas "Bikšulente" saimniece (V.Šekspīra "Vindzorieši", 2005)

Agate Peina (R.Eklenda "Dzīve trijatā", 2005)

Kurmene Made (E.Blaitones "Pauks un Šmauks", 2004)

Kandžas Emma (B.Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati", 2004)

Bebene (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 2004)

Ilga (E.Sniedzes "Tie paši oši", 2003)

Danga jeb Pate (A.Brigaderes  "Maija un Paija", 2003)

Tante (E.Sniedzes "Smilšu kaste", 2003)

Daca (B.Nušiča "Ministrienes kundze", 2002)

Aža (R.Blaumaņa "Pazudušais dēls", 2002)

Vecmāmiņa (K.Briknera "Sarkangalvīte", 2002)

Donja Elvīra, Zibūza (Ā.Geikina „Dona Žuana savaldīšana", 2001)

Omis (E.Olbija „Amerikāņu sapnis", 2000)

Valtera kundze (Ž.Puarē „Tikumības komēdija", 2000)

Lauma Ziediņa izrādē „Savējie sapratīs" (M.Ķimeles variācija par E.Šņores lugas „Kuģis uz ...", 1999)

Nastasja Ivanovna (Ļ. Tolstoja "Dzīvais mironis", 1999)

Galma Dāma ("Pelnrušķīte"; F. Deiča skatuves variants, 1999)

Ortensija (A.Galas „Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...", 1998)

Istabene (H. Ibsena "Jūns Gabriels Borkmanis", 1998)

Marta (F.K.Kreca „Brauciens pēc laimes", 1998)

Rembēniete (R.Blaumaņa „Trīnes grēki", 1997)

Mājas gariņš Plins (F.Garsijas Lorkas „Dona Perlimplina mīlestība", 1997)

Rozālija Rukšķe (O. Bouenas "Klāra Klukste", 1997)

Krikums (J. Šīrmaņa "Zaķu Lieldienas", 1996)

Eleonora (Ā.Geikina „Ogles sirds", 1995)

Karena (N. Saimona "Apartaments "Plaza" viesnīcā", 1994)

Šarlote (I.Bergmaņa „Rudens sonāte", 1994)

Kamma un Ķīnietis (K.Hamsuna „Juhana Nāgela mistērijas", 1993)

Inese (Ž.P.Sartra „Veltījums Tai Dāmai", 1992)

Silviāna (F.Sagānas „...mēs mīlam un mēs dzīvojam", 1992)

Sonka Citrona (L. Andrejeva "Anatēma", 1992)

Ariāna (K.Manjē „Blēzs", 1991)

Tince (K. Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas", 1991)

Laima (P. Putniņa "Žēlojiet mūs", 1990)

Aukle (V.Šekspīra „Romeo un Džuljeta", 1989)

Princese Saiva (A. Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", 1989)

Anna (J. Jaunsudrabiņa "Jo pliks, jo traks", 1988)

Ella (M. Zīverta "Ķīnas vāze", 1988)

Sāra (A.Eikborna „Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras", 1987)

Rieta (I. Indrānes "Zemesvēzi dzirdēt", 1986)

Silvija (H. Raudsepa "Mārtiņciems", 1985)

Kendija (D.Vasermaņa „Kur dzeguze ligzdu vij"; pēc K.Kīzija, 1984)

Olga (V. Arro "Piecas romances vecā mājā", 1983)

Matrjona (V.Astafjeva „Piedod man!", 1982)

Leili (O.Antona „Kūts lirika", 1981)

Ellena Menvila (M.Šizgala „Mīlēšanās", 1980)

Spulga (P. Putniņa "Pusdūša", 1980)

Ņesmejana (V.Šukšina „Līdz trešajiem gaiļiem", 1980)

Beatriče (J. Heltaji "Mēmais bruņinieks", 1979)

Edīte Piafa (A.Māsēna skatuves komp. „Edīte Piafa", 1979, 1995)

Līze (R. Blaumaņa "Indrāni", 1978)

Nille (E.Hermakilas „Žūpu Bērtulis"; pēc L.Holberga, 1978)

Alīna (H.Vuolijoki „Niskavuori Heta", 1974)

Kleja (P.Šefera „Smiekli tumsā", 1973)

Tana (A. Tarazi "Aug buciņš - lauž radziņus", 1973)

Mioara (Dž.Zamfiresku „Sapņu elks", 1972)

Tince (Z. Skujiņa "Brunču medības", 1972)

Inga (V. Ježova "Lakstīgalu nakts", 1971)

Mioara (Dž. Zamfiresku "Sapņu elks", 1972)

Keizvela (A. Kristi "Peļu slazds", 1971)

Līziņa R.Blaumaņa drāmā „Pazudušais dēls" (1970, 1990)

Lomas citos teātros:

Loma „TT teātra" izrādē „Pieskaries baltajam lācim"

Lomas kino un TV:

Profesoriene (TV uzvedums „Profesors iekārtojas")

Drusku saimniece (TV filma „Likteņa līdumnieki")

Pārdevēja („Mona")

Kaimiņiene (TV filma „Lai jums labi klājas")

Māte (īsfilma „Brīvībā")

Balvas:

• 2000./2001. gada VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā"(par Omes lomu izrādē „Amerikāņu sapnis")
• 1989./1990. gada VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā" (par Aukles lomu izrādē „Romeo un Džuljeta")
• 1979. gada XX Latvijas PSR Teātra LTB prēmija par Edītes Piafas lomu izrādē „Edīte Piafa")